2024. gada 28. marts
A- A A+
Viegli lasīt

Pie jaunas profesijas pusmūžā

Smiltenes tehnikuma teritoriālā struktūrvienība Alsviķos piedāvā iegūt darba tirgū vajadzīgas profesijas ne vien uzreiz pēc pamatskolas vai vidusskolas beigšanas, bet arī – darbspējīgiem cilvēkiem bez vecuma ierobežojuma. Par šo iespēju skolai ļoti pateicīgas nākamās šuvējas Inese Grīnberga un Monika Krieva, kuras tikko atgriezušās no profesionālās kvalifikācijas prakses SIA “Artex Latvia” Smiltenē.

Inese prakses laikā šuva avio aksesuārus, bet Monika strādāja trikotāžas līnijā – šuva segu pārvalkus, spilvendrānas un trikotāžas krekliņu etiķetes.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Dace Stungrevica priecājas par skolas labo sadarbību ar Smiltenes tehnikuma šuvējiem. “Visi praktikanti bijuši ļoti centīgi un atbildīgi. Arī Monika un Inese, kuras strādāja pēc labākās sirdsapziņas. Labprāt jauniešiem prakses laikā dodam iespēju piedalīties rūpnieciskajā ražošanā, jo mācās jau galvenokārt strādājot. Labākos praktikantus pēc skolas beigšanas varētu paturēt darbā… Galvenais šķērslis ir mājokļa problēmas, jo viņi visbiežāk nav vietējie.”

Šūšana – sirdslieta no bērnības

Inesei Grīnbergai šūšana ir sirdslieta jau no bērnības, bet dzīvē tā iznācis, ka pēc pamatskolas viņa uzreiz sākusi strādāt maizes ceptuvē, pēc tam – linu fabrikā. “Toreiz par Alsviķu struktūrvienību nebiju neko dzirdējusi. Uzzinājusi par Jūrmalas Profesionālo vidusskolu, tur izmācījos par palīgšuvēju. Labi noliku profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Pēc skolas beigšanas man piedāvāja darbu šūšanas cehā Rīgā, bet nebija, kur dzīvot. Jūrmalas skolotāji izstāstīja par iespēju Alsviķos iegūt šuvēja profesiju un vienlaikus – Alūksnes novada vidusskolā – arī vispārējo vidējo izglītību.

Inese Grīnberga

Jau pirms aiziešanas uz Jūrmalas Profesionālo vidusskolu vairākkārt sastapos ar to, ka būtisks priekšnoteikums, lai apgūtu kādu no pieaugušo izglītības programmām, ir vispārējā vidējā izglītība. Turklāt – šuvējs – tas tomēr nozīmē pakāpīti augstāk par palīgšuvēju. Kāpēc laist garām šādu iespēju? Dzīvē vairākkārt esmu pārliecinājusies, ka nekad nevar zināt, kurā brīdī viss var mainīties. Smiltenes tehnikumā iegūtā izglītība un profesija sniedz lielu drošības sajūtu.”

Aizejot praksē, Inese neizjutusi ne mazāko diskomfortu, jo skola iedevusi labas pamatzināšanas. “Man patika, ka “Artex Latvia” pret mums izturējās kā pret kolēģiem. Stingri un bez atlaidēm. Darbu vajadzēja izpildīti akurāti un precīzi. Taču tajā pašā laikā – visi pret mums bija ļoti laipni, vienmēr gatavi palīdzēt. Praksē nostiprinātās zināšanas un prasmes noteikti noderēs arī turpmāk. Pēc skolas beigšanas plānoju strādāt individuālajā šūšanas uzņēmumā Cēsīs.”

Inese pateicas Smiltenes tehnikumam par trim skolas gadiem un laipno uzņemšanu skolas dienesta viesnīcā prakses laikā Smiltenē. “Ar saviem kustību traucējumiem ne mirkli nejutos slikti. Par visu bija padomāts. Arī dienesta viesnīcas skolotājas – ļoti laipnas un atsaucīgas, vienmēr gatavas atbalstīt un palīdzēt.

Neliekuļojot varu šo skolu ieteikt arī citiem. Skolas struktūrvienībā Alsviķos ļoti liels atbalsts bija arī dažādi rehabilitācijas pasākumi – masāžas, ūdens procedūras. Tiklīdz rodas kādas veselības problēmas, uzreiz klāt atbalsta personāls. Skolā nodrošināts viss, lai audzēkņi – turklāt – bez vecuma ierobežojuma – varētu domāt tikai par mācībām.”

Trīs pieredzes bagāti gadi

Monikas Krievas dzimtā puse ir Rūjiena. Pirms atnākšanas uz Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālo struktūrvienību viņa gadu kā brīvprātīgā nostrādājusi kādā viesu namā Norvēģijā. “Gatavoju ēst, biju viesmīle, darīju visu, ko prasīja uzņēmuma ikdiena,” stāsta Monika. “Taču, lai cik labi būtu arī citās valstīs, nespēju iedomāties sevi dzīvojam kur citur kā Latvijā. Uzzināju par iespēju Alsviķos apgūt šuvēja profesiju, nolēmu – kāpēc nepamēģināt? Ļoti vajadzīga, pieprasīta profesija, var strādāt arī kā pašnodarbināta persona. Vidējā izglītība man jau bija, bet ar to vien darbu atrast grūti.

Monika Krieva

Monika Krieva

Tagad, pirms izlaiduma atskatoties uz trim skolas gadiem, varu teikt: tas patiešām bija ļoti skaists laiks, kurā daudz iemācījos. Apmeklēju arī skolas rokdarbu pulciņu un dziedāju vokālajā ansamblī. Bijām draudzīgs kurss, viens otru ļoti atbalstījām. Liels paldies skolotājai Daigai Ūdrei, kura mūs vienmēr rosināja būt radošiem un tajā paša laikā – akurātiem un precīziem. Tāpat ļoti novērtēju pieredzi, ko guvu prakses laikā SIA “Artex Latvia”. Pats vērtīgākais, ko tur iemācījos – strādāt komandā.”

Monika prakses laikā sapratusi, ka viņas būtībai tuvāks ir darbs nelielā uzņēmumā. “Laikam nepiederu cilvēkiem, kas spēj ilgstoši darīt vienu un to pašu. Taču ne mirkli nenožēloju arī pieredzi, ko guvu rūpnieciskajā ražošanā. Nekad nevar zināt, kurā brīdī kāda pieredze var noderēt.” Pēc skolas beigšanas Monika vēlas nodarboties ar T – kreklu apdruku.

Šobrīd Inese un Monika cītīgi gatavojas profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem. Vairs tikai mazliet vairāk par nedēļu un – jau izlaidums…

Teksts: Baiba Vahere, foto: no audzēkņu personiskā arhīva