Sakarā ar Latvijas armijas pirmās kaujas vienības – Latvijas Zemes sardzes Cēsu rotas- dibināšanas 100-gadi, Latviešu Strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas valde ir ierosinājusi izveidot piemiņas vietu valsts autoceļa A2/E77 Rīga- Igaunijas robeža (Veclaicene) 79,49. kilometrā, autoceļa kreisajā pusē, vietā kur 1918. gada 24. decembrī kapteiņa Artūra Jansona izlūku komanda, sešu frontes virsnieku sastāvā, izpildot pulkveža Apiņa pavēli, ar smagā ložmetēja uguni aizkavēja Sarkanās armijas izlūku virzīšanos no Cēsīm uz Ieriķiem. Tā bija pirmā latviešu karaspēka bruņotā sadursme ar Padomju Krievijas Sarkano armiju.
Cēsu pašaizsardzības jeb landesvēra rotas dibināšana tika uzsākta 1918. gada 12. novembrī. Brīvprātīgo pierakstīšanās notika Cēsu Saviesīgās biedrības namā Raunas ielā. Par rotas komandieri tika iecelts poručiks Artūrs Jansons. Pilsētā atradās vācu okupācijas karaspēks, kas gatavojās aiziešanai. Visi varas pienākumi tika nodoti pilsētas valdei un apriņķa priekšniekam.
Rotas izveidošanu atbalstīja pilsētas galva Ausējs Longins, vietējie uzņēmēji ar Andreju Kampi priekšgalā un inteliģences pārstāvji. Sākotnēji brīvprātīgo skaits sasniedza apmēram 300, bet tad strauji saruka. Rota bija samērā labi bruņota un apgādāta. Tās kodolu veidoja bijušie frontinieki. Vienlaicīgi tika organizēta arī lielinieku atbalstītāju kaujas grupa.
1918. gada 4. decembrī Maskavā oficiāli tika izveidota Latvijas Padomju valdība. 11. decembrī Cēsīs ieradās Vidzemes apsardzības apgabala komandieris pulkvedis Jānis Apinis (dz. Drabešu pagastā) un apakšpulkvedis Oskars Kalpaks (dz. Ošupes pag). Ar 8. decembri Cēsu pašaizsardzības rota tika ieskaitīta Latvijas Zemes sardzes sastāvā kā Cēsu (latviešu) rota. Vēlāk rotai pievienojās brīvprātīgo grupas no Valkas un Madonas un studentu korporācijas “Selonija” biedri no Rīgas.
17. decembrī Latvijas Padomju valdība izplatīja manifestu kurā pasludināja Ulmaņa valdību par gāztu. 18. decembrī Valku ieņēma Padomju Krievijas Sarkanā armijas kaujas grupa.
22. decembrī uz Raunas tilta Cēsu rotas izlūki sastapās ar “sarkano” izlūkiem. Bija acīmredzams, ka ar nepilnas rotas spēkiem pret bruņu vilcienu un diviem strēlnieku pulkiem Cēsis noturēt nebūs iespējams.
Naktī uz 23. decembri Cēsu rota atstāja Cēsīs. Pilsētā caur goda vārtiem ienāca Sarkanā armijas vienības.
VAS „Latvijas Valsts ceļi” valde un Amatas novada pašvaldība ir devušas savu piekrišanu piemiņas vietas izveidošanai.
Vairāki akmeņkaļi ir uzsākuši skiču sagatavošanu, bet būvniecības uzņēmēji ir izteikuši piedalīties vietas iekārtošanā. Galīgais lēmums, piedaloties visām ieinteresētajām pusēm, par piemiņas vietas izveides projektu un izmaksām tiks pieņemts pēc skices apstiprināšanas.
Piemiņas vietas izveide notiks piesaistot finansējumu ziedojumu veidā no pašvaldībām, uzņēmējiem, sabiedriskajām organizācijām un privātpersonām.
Būsim pateicīgi, ja sniegsiet dalību šajā patriotiskajā pasākumā, kuram savu atbalstu izteicis eksprezidents Andris Bērziņš, NBS Instruktoru skola un Zemessardzes 27. bataljons.
Ziedojumi naudas pārskaitījumu veidā var tikt pārskaitīti uz LSA kontu- Biedrība “Latviešu Strēlnieku apvienība” Reģ.Nr. 40008000066, LV92UNLA0050007899845 ar norādi Ziedojums Cēsu rotas piemiņas zīmei.
Klātienē ziedojumi tiks pieņemti LSA Cēsu nodaļas organizēto pasākumu laikā vai pēc vienošanās.
Kontakti: e-pasts: [email protected], telefons: +37126270689.
Ēvalds Krieviņš
rez. pulkvežleitnants
Cēsu nodaļas vadītājs
