2019. gada 19. nov.
Viegli lasīt

Aicinām apmeklēt Smiltenes Mākslas skolas absolventu darbu izstādi

Skaistā, saulainā 2. jūnija pēcpusdienā apliecības par profesionālās ievirzes izglītību programmā „Vizuāli plastiskā māksla” saņēma 24 Smiltenes Mākslas skolas absolventi. 

Šogad esam nosvinējuši jau 21. Mākslas skolas izlaidumu. Tas ir noticis gadā, kad mūsu Valsts svin simtgadi un atskatās uz sasniegto vēstures gaitā. Skaitli 21 mēs bieži asociējam ar ieiešanu pieaugušo statusā, tas nozīmē – esam sasnieguši līmeni, kad paši kļūstam atbildīgi par saviem izvēlētajiem mērķiem un ceļu, kā sasniegsim tos. Mēs – skola – augam kopā ar saviem audzēkņiem, un šis ir abpusēji radošs un vienam otru pilnveidojošs process, mēs visi kopā veidojam savu personīgo un skolas vēsturi. Kāda tā būs, atkarīgs arī no mūsu  audzēkņiem un absolventiem.

21. izlaidumu ar sirsnīgu uzrunu atklāja Smiltenes novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Grigore.  Uzrunājot absolventus, vecākus, vecvecākus un pedagogus, vadītāja uzsvēra, cik nozīmīgas ir tās vērtības, ko iegūstam, mācoties Mākslas skolā, un cik aizsargāti grūtību brīžos varam patverties ģimenes aizvējā.

Kā īpaša dāvana Valsts simtgades jubilejas gadā arī Mākslas skolas absolventiem tika pasniegta  pēc Smiltenes novada domes Izglītības pārvaldes pasūtījuma izgatavota Absolventa nozīmīte. Tās idejas rosinātāja ir Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Grigore, bet dizaina autors Smiltenes Mākslas skolas direktors Haralds Balodis.

Domājot par latviskumu un piederību savai ģimenei un dzimtai, diplomdarbus ir veidojuši arī vairāki šī gada absolventi. Aiga Šmite diplomdarbā “Latviskums uz galda” veidoja māla šķīvjus un linu galdautu ar vienotu raksta ornamentu. Aigai ir svarīgi radīt paliekošu un ģimenē praktiski izmantojamu lietu komplektu, kas vēl ilgi atgādinātu par skolā pavadīto laiku un apgūtajām prasmēm.

Kristiāna Kļaviņa diplomdarbā, veidojot dažādus priekšmetus ēdienreizēm, uzsver, ka tie ir neatkārtojami brīži, kas satuvina gan ģimeni, gan draugus.  Ar savu darbu “Daba bagātina mūs” Kristiāna vēlējusies parādīt, kas viņai šobrīd ir tuvs un dārgs, kas saistās ar Smiltenes pilsētu un ikdienas dzīvi tajā. Diplomdarbā Kristiāna savu domu realizē, apvienojot keramiku, tekstilu un glezniecību.

Amandai Duksei Mākslas skolā pavadīto gadu laikā vismīļākās ir bijušas tekstila mācību nodarbības pie skolotājas Ilzes Brakovskas, tādēļ, likumsakarīgi, ka noslēguma darbs tapa tieši tekstila darbu tehnikā. Amandas darinātais galdauts ir īpašs tieši viņas ģimenes godiem, to rotā  latvju rakstu zīmes un visu ģimenes locekļu vārdi. Katram ir sava vieta pie uzklātā galda.

Samanta Rubene savai ģimenei ir uzšuvusi lielu sēžammaisu, kuram izšuvuma kompozīcijā izmantotas   latviskās rakstu zīmes. Tieši ģimenē, kaut vai tā –  pasēžot cieši kopā, mēs sajūtam vislielāko atbalstu un spēku.

Joprojām mūsu absolventiem kā viens no lielākajiem iedvesmas avotiem, meklējot radošo darbu idejas, ir daba, draudzība un mīlestība pret dzīvniekiem.

Monta Sorokina par savu darbu “Patiesa draudzība” saka: “Draudzība starp cilvēku un dzīvnieku ir ļoti  īpaša. Vēl jo īpašāka ir saikne starp bērnu un viņa četrkājaino draugu. Reizēm tieši dzīvnieks ir tas, kas uzklausa, kuram var izsūdzēt savas bēdas un dalīties priekā.” Tas viss patiesi un neviltoti atspoguļojas Montas gleznā.

Jurģis Penezis par sev tuvu dzīvnieku ir izvēlējies spēcīgo tīģeri. Darbam dodot nosaukumu “Apmaldījies tīģeris”, Jurģis it kā netīši parādījis   savus mākslas meklējumu ceļus. Uzgleznot tīģeri Jurģis mēģina kubismam raksturīgā tehnikā.

Endijs Graudiņš darbā “Līdzi straumei” ar baltas, smalkas līnijas palīdzību uz melna fona mums uzbur zemūdens trauslo iemītnieku pasauli un mūžīgo ūdens straumes kustību.

Eva Evelīna Krūmiņa ar savu triptihu – gleznojumu “Katram savi sapņi…” skatītāju aicina citādām acīm palūkoties uz savu mājdzīvnieku – kaķi. Eva vēlas pateikt, ka arī kaķim ir savi sapņi un viņš sava īpašnieka acīs vēlas būt kas vairāk par parastu kaķi. Ne velti gleznas fonā izvēlēts ainava Ēģiptē, kur kaķi kopš senseniem laikiem ir bijuši svētie dzīvnieki.

Marta Rabāce iedvesmu savam gleznojumam “Eksotiskā mirāža” smeļas no neatkārtojami krāšņās eksotisko putnu pasaules. Meitenes sapnis ir  aizceļot uz kādu no zemēm, kur savām acīm jau pavisam tuvu un lielākās devās varētu izbaudīt šo skaistumu.

Diplomdarba, kas veidots no māla, aprakstā “Jūras bruņurupucis” Egīls Krūmiņš dalās pieredzē, cik daudz pūļu viņam prasījis idejas realizējums atbilstošākajā materiālā. Sākotnējā neveiksme ar pirmo ieceri par papagaiļa figurālu kompozīciju  novedusi pie bruņurupuča veidojuma, kas izdevies patiešām teicami.

Pavisam mīlīga un katram mazam bērnam iekārojama ir Karīnas Skudriņas darinātā mīkstā rotaļlieta “Draiskais Zaķis”. Karīnai mīkstās rotaļlietas jau kopš bērnības ir patikušas vislabāk, tādēļ arī viņa pati ir nolēmusi iemācīties tās darināt, iepriecinot ikvienu bērnu, kas vēlētos kaut ko mīļu un personisku.

Loreta Mūrniece krāsu spilgtumu un košumu ielikusi savos mīļākajos augļos, kas viņai šķiet visgaršīgākie. Gleznojumā “Klusais ananāss’’, kas darināta kubisma tehnikā, sajūtams augļu sulīgums un vasaras siltums.

Jaukais, siltais pavasaris un sapņi par vasaru  atspoguļojas vēl vairāku autoru darbos. Dita Spalviņa, gleznojot triptihu “Pavasara ābeļziedi”, nonāk pie secinājuma: mūsu Latvijas daba ir patiesi skaista, un vienkāršs ābeles zieds, lai arī pavisam niecīgs, ir tomēr tik noslēpumains un brīnišķīgs. Vien jāspēj to pamanīt šī pavasara īsajā ziedēšanas mirklī.

Nora Vīvuliņa arī iedziļinās un mēģina izjust zieda noslēpumu un plaukšanas brīnumu. Ziedu saredzam tik trauslu un neaizsargātu, bet  patiesībā – stipru, smaržojošu un cilvēkiem arvien pārsteidzošu. Darbā “Es neesmu roze” ir attēlots šis šarmantais un romantiskais zieds.

Samanta Daldere “Spilvenus sapņotājam” tekstila apgleznošanas tehnikā izstrādājusi ar lielu mīlestību un domām par vasaru. Jau apzinoties, ka šis ir pēdējais Mākslas skolā darinātais darbs, Samanta zina, ka spilveni vienmēr tai atgādinās par skolā pavadītajiem gadiem un visiem skolotājiem, kas viņai palīdzējuši radošās izaugsmes procesā.

Zilie toņi ir vieni no Alises Paulas Pupčenokas mīļākajiem, tādēļ vispirms tika apgleznots zīds, bet pēc tam modelēti svārki. Darba nosaukums “Negaiss vasarā” liek nojaust par zilās krāsas niansēm zīda audumā, sajust spirgto vasaras lietutiņu un arī pērkonu. Tik precīzi apliecinošs darbs izdevies!

Veidot dizainu savam apģērbam bija arī Martas Sirmās mērķis. Apgleznojot baltas auduma kurpes un džinsa jaciņu, Marta izvēlējās rožu ziedu un eņģeļa spārnu motīvus. Meitene ir pārliecināta, ka katram cilvēkam ir  Sargenģelis un savējā spārnus viņa pazīst vislabāk. ‘’Apgleznojot apģērbu, var papildināt savu garderobi ar ko nebijušu un padarīt to daudz interesantāku un radošāku,’’ saka Marta.

Elīza Kauliņa par savu diplomdarbu “Virtuālais plediņš” ir atklājusi ļoti daudz. Uz pleda ir uzšūti Elīzas iemīļotākie un visbiežāk saziņā izmantotie emoji smaidiņi. Ar tiem pati gandrīz vienmēr smaidīgā Elīza asociē visas sava kursa meitenes, ar ko kopā izdzīvoti visi Mākslas skolā pavadītie mācību gadi. Šis diplomdarbs ir pārliecinošs, emocionāls un tiešs veltījums draudzenēm, kas arī skatītājam liek smaidīt un sajust to dzīvesprieku, kas valdījis kursā.

Aināra Meldera gleznotā ainava “Ceļš uz ziemu” pārsteidz ar krāsu košumu un   pavisam mērķtiecīgu domu, kas izteikta diplomdarba aprakstā.  Ainārs ir attēlojis ceļu, kas ir viņa tālākās izaugsmes virziens. Kurp tas vadīs, to mēs redzēsim vēlāk, bet šobrīd Aināra mērķis bija izmēģināt eļļas glezniecības tehniskās iespējas un pārbaudīt savas spējas. Viņam tas ir izdevies ļoti labi.

Pavisam drosmīgi savu ieceri pieteikusi Laura Ceriņa, iedziļinoties globāla rakstura problēmās. Lielformāta zīmējumā “Spēks” Laura attēlojusi trauslas meitenes figūru, kas savu enerģiju atdod novārgušam kociņam, lai tas atdzimtu. Laura uzsver, ka cilvēka visatļautība var novest pie neglābjamām dabas katastrofām.

Sanija Justīne Ramane gleznojumā “Mērķtiecība”   attēlojusi balerīnas ceļu uz skatuves sasniegumiem.  Tas ir grūts un var būt ne vienmēr sasniedzams rezultāts. Meitene ir savdabīgi atkārtojusi balerīnas figūru dažādās kustībās.

Aksels Suksis zīmējumā “Olimpiskie varoņi” attēlo sešus sportistus, kas pārstāvēja Latviju Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā. Akselam patīk sekot līdzi sporta notikumiem un īpaši vērot sportistu emocijas, izprast un attēlot cilvēku kustībā. Diplomdarbā izmantotā grafikas tehnika Akselam ir vistuvākā.

Cilvēkus kustībā savā gleznojumu kompozīcijā izvēlējusies arī Renāte Marta Āboltiņa. Gleznas nosaukums “Sapnis” apliecina, ka vēlētos to kādreiz īstu un ka mērķi ir sasniedzami. Šinī darbā par to vairāk runā tieši krāsa.

Visprecīzāk un ar zināmu humora dzirksti savas emocijas un atmiņas par Mākslas skolā pavadīto laiku ir attēlojis Nils Šmagris-Bondars. Grafiskie zīmējumi “Mirkļi no ikdienas” atklāj Nila redzējumu dažādās situācijās visās Mākslas skolas priekšmetu stundās. Nilam ir brīnišķīgas novērotāja spējas un dabas dots talants.

Visiem šī gada absolventiem gribas novēlēt turpināt pilnveidoties un attīstīt  radošo talantu, lai arī kādā dzīves jomā tas vēlāk izpaudīsies.  Lai Mākslas skolā veidotā izpratne par kultūru un mākslas pasauli, par skaistumu kā vērtību pasaulē palīdz izkopt dvēseli.

Smiltenes Mākslas skolā atklātā  absolventu darbu izstāde, kuru aplūkot un novērtēt var ikviens, būs vēl apskatāma līdz 14. jūnijam pl. 18:00, Vaļņu ielā 2

  Direktora vietniece mācību darbā Astrīda Ķemere.

Kalendārs

Youtube

Slider