Smiltenes tehnikuma pirmo kursu audzēkņi apliecinājuši to, ka viņi spēj būt ne vien saliedēti savos kursos, bet var sagatavot arī skaistu un radošu pasākumu kopā ar skolasbiedriem.
Pēc mācību stundām viņi devās taisnā ceļā pie tehnikuma enerģiskās kultūras dzīves vadītājas Anitas Bērziņas, ar kuras gādību tapa iestudējums “Akmeņainais ceļš uz tehnikumu…” Jauniešus visos iespējamos veidos atbalstīja kursu audzinātāji.
Smiltenes tehnikumā aug jauna profesionāļu paaudze, kas pratīs nogludināt arī visakmeņainākos ceļus! Šie jaunieši zina – lai būtu zinoši speciālisti, nāksies daudz mācīties un arī strādāt! Taču viņi uz skolu nāk ar prieku, jo apzinās, ka izvēlējušies darba tirgū vajadzīgas profesijas!
Par to, ka teiktais ir vistīrākā patiesība, pārliecinājās arī Ilze, kurai kāda rudens diena sākās ar ķibeli – ejot ar savu mērkaķīti pastaigāties, viņa aizķērās aiz akmens un pakrita… Tikmēr straujā tempā tuvojās mašīna un aizķēra pērtiķi aiz astes.
Īstus draugus no liekuļiem un pašlabuma meklētājiem visvieglāk atšķirt, nonākot nelaimē.
Ilzei, par laimi, nebija jāviļas… Jo Smiltenes tehnikumā mācās daudz jauno profesionāļu ar labu sirdi.
Nākamie ceļu būvtehniķi zibenīgi pabeidza būvdarbus uz ceļa, lai mērkaķi var iespējami ātrāk nogādāt klīnikā. Tiem, kuriem draugos ir labi automehāniķi, vienmēr sasniedz galamērķi ātrāk… Un Smiltenes tehnikumā mācās daudz labu nākamo automehāniķu.
Jaunos būvniecības un ceļu būves mašīnu tehniķus pirms pasākuma bija piemeklējis lampu drudzis. Taču tā iespaidā tapis skaists dzejolis par viņu izvēlēto profesiju un ceļu uz tehnikumu.
Klīnikā par pērtiķīti parūpējās pirmo kursu “vetiņi”. Ar norēķināšanos palīdzēja nākamie grāmatveži.
Smiltenes tehnikumā netiek pieļauts, ka kāds viesis aiziet mājās kārtīgi nepaēdis. Mērkaķīti un viņa saimnieci pabaroja nākamie pavāri.
Tik daudz lielu darbu nav iespējams paveikt stundas laikā! Taču Kalnamuižā neviens nekad nav palicis bez naktsmājām, jo šeit, taču, ir daudz viesmīlības pakalpojumu speciālistu! Ilzei un viņas mērkaķītim nodrošināja vislabāko servisu…
“Mācieties, lai mēs visi tikpat kuplā skaitā būtu arī pēc pusotra un četriem gadiem! Viens koks vētrā parasti nolūzt, bet tie, kas aug birzī, noturas! Spēks ir vienotībā,” jauniešus uzrunāja skolas direktors Andris Miezītis. “No sirds priecājos par jūsu sarūpēto pasākumu! Tas patiesi bija ļoti skaists! Taču pati lielākā vērtība un ieguvums ir tas, ka kopīgās aktivitātes, gatavošanās jūs saliedēja gan kā kursus, gan kā skolasbiedrus! Jauki, ka Smiltenes tehnikuma pirmajos kursos mācās jaunieši no visiem Latvijas novadiem!”
Pasākuma noslēgumā skolas direktors Andris Miezītis un sporta dzīves organizators Leons Peļņa apbalvoja tehnikuma sportiskākos jauniešus un pirmo kursu iepazīšanās maču “Pirmie uzvar pēdējos” uzvarētājus.
Patiesībā uzvarētāji ir visi, bet dažiem veicās vairāk. Seši pirmo kursu jaunieši arī pirmo kursu vieglatlētikas sacensībās apliecināja, ka ir ievērības cienīgi pretinieki vecāko kursu audzēkņiem.
Zelta medaļu nopelnīja Līga Rusova (1.a veterinārmedicīnas kurss) un Marks Oskars Ļavs (1.transporta kurss),
sudraba medaļu saņēma Mērija Grabovska (1.veterinārmedicīnas kurss) un Andris Miesnieks (1.transporta kurss),
bronzas medaļu – Keita Everte (1.viesnīcu pakalpojumu kurss) un Nauris Šalgūns (1.autotransporta kurss).
Pirmo kursu iepazīšanās mačos šogad ceļojošo kausu pārliecinoši nopelnīja 3.a transporta kurss.
2.vieta – 3.b transporta kursam,
3.vieta – 2.transporta kursam.
Bija patiess prieks, ka kopā ar pirmo kursu jauniešiem viņiem tik nozīmīgajā pasākumā varēja būt arī skolas Alsviķu struktūrvienības pārstāvji.
Vairāk foto ŠEIT.
Teksts: Baiba Vahere, foto: Guntis Viļums
