LNB Atbalsta biedrība izstādi veidojusi par godu Latvijas simtgadei un tajā atspoguļojusi stāstus par 12 Latvijas publiskajām bibliotēkām, kurām ir simboliska nozīme Latvijas tapšanā par valsti.
Bibliotēkas Latvijā 18. un 19. gadsimtā nereti sākās no viena grāmatu plaukta un, piesaistot arvien vairāk interesentu, veicināja nācijas apziņas nobriešanu, kļuva par nozīmīgu posmu izglītotas, pilsoniskas, demokrātiskas sabiedrības veidošanā. Tāpēc bibliotēkas var saukt par vietām, kas palīdzēja izaugt Latvijai kā valstij.
LNB Atbalsta biedrības direktore Karina Pētersone: „Izstāde atklāj interesantu saistību starp bibliotēku veidošanos un nācijas nobriešanu neatkarīgai valstij. 19. gadsimtā bibliotēkas kļuva par biedrošanās centriem ap latvietību. Visupirms bibliotēka ir sākusies ar kāda uzņēmīga cilvēka darbošanos, ar personību, kuras devums Latvijas vēsturē ir plašāks. Starp šādām personībām minami Baumaņu Kārlis, Augusts Deglavs, Augusts Dombrovskis, Jānis Kārkliņš, Jānis Misiņš, Krišjānis Valdemārs un citi ievērojami latvieši“.
Izstāde nevairās atsegt arī sāpīgas vēsturiskas epizodes, kad dažādas svešvaras, baidoties no grāmatu spēka, ir revidējušas un nīcinājušas bibliotēku krājumus. Tādējādi izstāde aicina novērtēt bibliotēku nozīmi laikmetu griežos un arīdzan mūsdienās un atbalstīt to izaugsmi, lai tās kļūtu par saturā un iespējās bagātiem kultūras, izglītības un sabiedriskās dzīves centriem.
Izstādē ietverti stāsti par Rīgas Centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēku, Alūksnes novada Alsviķu bibliotēku, Beverīnas novada Mūrmuižas un Kauguru bibliotēkām, Dobeles novada Centrālo bibliotēku, Liepājas Centrālo zinātnisko bibliotēku, Jūrmalas Alberta Kronenberga Slokas bibliotēku, Kuldīgas novada Krišjāņa Valdemāra Ēdoles pagasta bibliotēku, Pļaviņu novada Klintaines pagasta bibliotēku, Limbažu Galveno bibliotēku, Gulbenes novada Tirzas pagasta bibliotēku, Salacgrīvas novada bibliotēku, Ventspils bibliotēku.
Sagatavoja:
Sanita Kitajeva,
LNB Atbalsta biedrības sabiedrisko attiecību speciāliste
