2019. gada 16. dec.
Viegli lasīt

Deinstitucionalizācijas komanda Smiltenē

Deinstitucionalizācijas procesu nevar  īstenot bez zinošiems, neatlaidīgiem un elastīgiem darbiniekiem, kuri ik dienu mācās risināt individuālus gadījumus un meklē vispiemērotāko risinājumu konkrētam cilvēkam.

2019.gada sākumā viesojāmies Smiltenes novada Sociālajā dienestā, lai pārrunātu paveikto, sniegtu nepieciešamo atbalstu un konsultācijas tiem dienesta darbiniekiem, kuri iesaistīti deinstitucionalizācijas procesā. Uz sarunu aicinājām Smiltenes novada Sociālā dienesta vadītāju Intu Siliņu.

Iepazīstini, lūdzu, ar   deinstitucionalizācijas komandu Smiltenē! Cik darbinieki Sociālajā dienestā ir iesaistīti deinstitucionalizācijas ieviešanas procesā?

Inta: ”Sākumā visu dokumentāciju kārtoju es, pēc laika tajā iesaistījās  arī  sociālā darbiniece Iveta Vērzemniece, tagad pamazām mēģinām “pieslēgt” sociālo darbinieci Sandru Dukāti, jo pakalpojumu saņēmēju skaits pieaug un līdz ar to arī dokumentu apjoms, kas jāapstrādā projekta ietvaros, ir kļuvis apjomīgāks.”

Vai vecāki aktīvi raksta iesniegumus, lai viņu bērni saņemtu rehabilitācijas pakalpojumus?

Inta: “Daudzus sākumā nākas pierunāt, bet, kad četrdesmit pakalpojuma reizes ir izmantotas, tad saka, ka gribētu saņemt vēl. Ir vecāki, kuri ir teikuši, ka atbalsts ir bijis nepieciešams pagātnē, kad pirmo reizi  uzzinājuši par bērna veselības problēmām. Visgrūtākais esot sākums,  kad bērns ir jāiekļauj bērnu dārzā vai skolā. Šobrīd daudzi pusaudžu vecāki neizjūt nepieciešamību pēc atbalsta, jo bērns ir iekļāvies izglītības iestādē un vecāks ir pielāgojies bērna vajadzībām un ikdienai. Psihologa atbalsts visbiežāk ir nepieciešams pašā sākumā, kad vecāks jūtas viens un “izsists no sliedēm” uzzinot par bērna diagnozi.”

Projekta ietvaros daudzi Smiltenes pašvaldībā izmanto sociālās aprūpes pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem- kā jūs organizējat šī pakalpojuma saņemšanu?

Inta: “Aprūpes pakalpojums “aizgāja dabīgi” un viegli, jo Smiltenē ļoti aktīvi izmanto asistenta pakalpojumu, līdz ar to vecākiem šis pakalpojums bija saprotamāks. Informējām tās ģimenes, kurās bērniem ir asistenti, ka ir iespēja saņemt aprūpes pakalpojumu, kuru vecāki var izmantot saturīga laika pavadīšanai vai mācībām. Aprūpes pakalpojumu nevar sniegt pirmās pakāpes radinieks vai vienas mājsaimniecības loceklis, tāpēc izmantojot šo pakalpojumu, vecāki laiku var veltīt sev. Asistents var būt arī bērna vecāks, bet šis pakalpojums ir paredzēts vecāku atpūtai.”

Kādas ir atsauksmes no vecākiem, kuru bērni izmanto sociālās rehabilitācijas pakalpojumus?

Inta: “Vecāki ir apmierināti, sūdzības nav bijušas. Daudzi gaida, kad Smiltenē uzbūves rehabilitācijas centru bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, lai vairāki speciālisti būtu pieejami vienuviet. Vecāki pozitīvi izsakās par iespēju izvēlēties speciālistu,  pie kura bērns saņem pakalpojumu. Ticam, ka tas nodrošina labāku pakalpojuma kvalitāti, jo nav jāizvēlas speciālists, kurš piedāvā zemāko cenu. Bieži bērniem ar funkcionāliem traucējumiem ir svarīgi rehabilitāciju saņemt pie speciālista ar kuru jau ir izveidojusies laba saskarsme. Arī speciālista lokācija ir būtiska, īpaši bērnam  ar kustību traucējumiem.”

Iveta: ”Prieks par cilvēkiem un to,  ka viņi saņem atbalstu, vienīgi apstrādājamo dokumentu apjoms projektā ir ļoti liels un paņem daudz laika!”

Cik bērni ar funkcionāliem traucējumiem no Smiltenes pašvaldības ir saņēmuši sociālās rehabilitācijas pakalpojumus?

Inta: “2018.gada laikā 14 bērni ar funkcionāliem traucējumiem Smiltenes pašvaldībā ir saņēmuši pakalpojumus projekta “Vidzeme iekļauj” ietvaros.

Kā sokas ar pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem?

Inta: ”2018. gadā bija viens cilvēks, kurš saņēma sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Šobrīd plānojam, kā nodrošināt atbalsta grupas pie mums, jo cilvēki nevēlas nekur braukt. Viņi šeit jūtas drošāk, tāpēc šobrīd domājam risinājumu, lai piemēram nodrošinātu mākslas terapiju cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Kamēr nav uzcelts dienas aprūpes centrs ir problēma ar telpām, kurās nodrošināt speciālistu konsultācijas un nodarbības. Vēl ļoti ceram jaunajam centram uzbūvēt lielu terasi, lai ir mājīgi un vasaras sezonā cilvēki daļu pakalpojumu var saņemt ārā.”

Kādas ir sajūtas, pārdomas, esot daļai no deinstitucionalizācijas procesa? Kādas ir pārdomas par 2018.gadā paveikto un ko sagaidāt no 2019. gada?

Inta: “Smiltenes novada Sociālais dienests kopumā un arī katrs iesaistītais darbinieks individuāli jūtamies gandarīti par deinstitucionalizācijas procesa ieviešanu, gan tieši Smiltenē, gan to, ka tas notiek visā valstī vienlaicīgi.  Gandarījums ir par sociālo pakalpojumu attīstības iespējamības nodrošināšanu, tāpēc, ka beidzot mums cilvēkiem ir ko piedāvāt. Varam sniegt konkrētu palīdzību sociālās rehabilitācijas nodrošināšanai – dažādas terapijas, medicīnisku rehabilitāciju, aprūpi, “Atelpas brīdi”. Veidosim grupu dzīvokļus un dienas aprūpes centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem veidosim ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu. Atzinība jāizsaka Labklājības ministrijai, ka deinstitucionalizācijas process tiek virzīts visā valstī, kas veicina vienlīdzīgu  pakalpojumu attīstību un pieejamību visā valsts teritorijā.  Redzam, kā pakāpeniski mainās mūsu klienti, kā viņi drosmīgāk sāk vērtēt piedāvājumu un aktīvāk to izmantot, izteikt vēlmes, ko gribētu saņemt arī turpmāk. Novada iedzīvotāji paliek informētāki par šādu cilvēku vajadzībām, viņu dzīves apstākļiem šobrīd, caur ko veidojas  izpratne un pieņemšana. Pašvaldības darbiniekiem un iedzīvotājiem visos līmeņos palielinās izpratne par projekta mērķa grupas esošo situāciju un nepieciešamajām izmaiņām un izpratne par pašvaldības gatavību ieguldīt līdzekļus nepieciešamās infrastruktūras attīstībai.

Projekta ieviešanas sākumā bija daudz grūtību,  nepietiekoša kapacitāte, darbinieku trūkums, nemitīgas  projektu nosacījumu pārmaiņas, neskaidrība par lietu secību. Liela daļa rezultatīvo rādītāju sasniegti, balstoties darbinieku entuziasmā, mērķtiecīgā rīcībā panākt rezultātus un projekta “Vidzeme iekļauj” komandas atbalstā, tiešā palīdzībā, kas padarīja visu to iespējamu. Brīnišķīgi, ka varam paļauties viens uz otru. Arī 2019.gadā turpināsim  iesāktos  projekta pakalpojumus un, saskaņā ar rehabilitācijas plāniem, ieviesīsim  jaunus.

Vairāk informācijas:
Deinstitucionalizācijas projekta “Vidzeme iekļauj” vadītāja Ina Miķelsone, ina.mikelsone@vidzeme.lv

Sociālo pakalpojumu eksperte Laine Zālīte, mob.t. 26536286, laine.zalite@vidzeme.lv

Informāciju sagatavoja: Naula Dannenberga, projekta “Vidzeme iekļauj” sabiedrisko attiecību speciāliste, mob.t. 26148024, naula.dannenberga@vidzeme.lv

 

Slider