1937.gada 12. aprīlis – 2021. gada 11.janvāris
2021.gada 11. janvārī mūžībā devusies ilggadēja bibliotekāre, kultūras darbiniece, dzejniece un prozaiķe Kornēlija Apškrūma.
Kornēlija dzimusi Valkas rajona Palsmanes pagasta “Dauguļos”. Absolvējusi Sikšņu pamatskolu un Smiltenes vidusskolu, uzsākusi studijas Latvijas Universitātē filoloģijas fakultātē. Visu savu darba mūžu aizvadījusi Virešu ciema 1.bibliotēkā.
Viņas mīlestība pret literatūru, grāmatām un dzeju bija neaprakstāma.
Kultūras dzīves norises Virešu pagastā nebija iedomājamas bez Kornēlijas līdzdarbošanās, viņa vienmēr nāca palīgā ar savu izdomu, brīnišķīgajiem pasākumu scenārijiem un labajām noformēšanas prasmēm.
Kā kultūras darbiniece Kornēlija ir bijusi klāt visā sava pagasta cilvēku dzīves gājumā – dzimšanas apliecību izsniegšanā, bērnības un pilngadības svētkos, laulību ceremonijās un citos pasākumos. Kopš 1960.gada arī vadījusi bēru ceremonijas, izvadot daudzus uz mūža mājām.
Kornēlija rūpīgi ir veikusi arī novadpētniecības darbu, pārzinot Virešu pagasta vēsturi un daloties savās zināšanās ar apkārtējiem.
Lielu ieguldījuma Kornēlija Apškrūma devusi jauno autoru audzināšanā, laikraksta “Malienas Ziņas” literārās lappuses “Ezerlāse” veidošanā, kā arī literātu kluba “Ezerlāse” vadīšanā.
Kornēlija jau kopš bērnības mīlēja dzeju un jau pavisam agrā vecumā sarakstīja savus pirmos dzejoļus. Strādājot par bibliotekāri, viņa atrada laiku arī dzejošanai. Apkārtnes ļaudis labprāt iegriezās pie Kornēlijas pēc nopietnāka vēlējuma teksta, jo Kornēlija nekad neatteica. Tā gadu gaitā dzejoļi un laba vēlējumi krājās kladītēs, līdz 1992. gadā tika izdota pirmā grāmata “Mājvieta”, kurā autore bija ielikusi savu sirds siltumu.
Beidzot darba gaitas un aizejot pensijā, Kornēlija pilnībā visu savu laiku veltīja dzejai. Izdotas vairāk kā 50 dzejas grāmatas un neskaitāmos kopkrājumos lasāmi viņas dzejoļi. Dzimtās puses daba, puķes, cilvēki – tās vienmēr bijušas Kornēlijas dzejas pamattēmas, kuras caurstrāvo personiskas izjūtas un ticība labajam.
Tautā mīļotā dzejniece apceļoja vai visu Latviju, viesojoties pie saviem lasītājiem tuvos un tālos Latvijas pagastos, lielās un mazās bibliotēkās. Kornēlijas dzejoļi ir vienkārši, saprotami, sirdij tuvi, tie stiprina, atbalsta un līdzpārdzīvo, ne velti tos deklamē gan priecīgos notikumos, gan sērās, raksta apsveikumu kartītēs.
Kornēlijas darbs mūža garumā tika novērtēts ar neskaitāmiem goda rakstiem un pateicībām. Autore vairākkārt saņēmusi “Lielo lasītāju balvu” kā atzinību no saviem lasītājiem. 2007. gada 16. novembrī par nopelniem Latvijas labā saņēmusi valsts apbalvojumu – Atzinības krusta Sudraba Goda zīmi. 2012.gadā Kornēlija tika godināta kā Apes novada Gada cilvēks, saņemot kristāla ābolu nominācijā “Mūža ieguldījums”.
Te paliek pagalms manu soļu vīts,
Un puķe, kam es sauli dāvājusi.
Šķiet, arī darbs ir beidzot padarīts,
Kur, mīlot, sevi esmu atdevusi.
/K.Apškrūma/
Ikvienā tikšanās reizē ar lasītājiem Smiltenes bibliotēkā, Kornēlija sarunās arvien uzsvēra Smiltenes īpašo vietu viņas sirdī. Mīlestība pret Smilteni jūtama ikvienā pilsētai veltītajā dzejas rindā. Dzejoļi ir tik daudz, ka tie 1999.gadā tika apkopoti krājumā ar nosaukumu “Smiltenei”. Aizvadītajā gadā, Smiltenes bibliotekārēm ciemojoties pie Kornēlijas, viņa tām uzticēja ar roku rakstītu dzejoli ”Atvadu vārdi Smiltenei” ar vēlējumu to publicēt, kad viņas vairs nebūs:
Kornēlijas rokrakstā “Atvadu vārdi Smiltenei”
Kornēlijas vairs nav starp mums, bet paliek atmiņas un viņas sarakstītā dzeja, grāmatas, kas vienmēr atgādinās par dzejnieci. Virešu novadpētniecības centrā “Mājvieta”, telpās, kur visu savu darba mūžu aizvadīja Kornēlija, tiek glabāts dzejnieces dzīves stāsts – autores grāmatas, mūža gaitā sakrātā pūču figūriņu kolekcija, goda raksti, apsveikuma kartītes un dažādas citas personīgas lietas. Mēs sargāsim Kornēlijas dzīves stāstu, kā viņa to vēlējās, jo viņas devums mums ir neatsverams.
Izsakot visdziļāko līdzjūtību Kornēlijas Apškrūmas piederīgajiem, dzejnieces daiļrades cienītāju un piemiņas glabātāju vārdā –
Apes un Smiltenes novada pašvaldības
