2020. gada 21. janv.
A- A A+
Viegli lasīt

Ir sācies Smiltenes simtgades jubilejas gads!

Mēs esam piedzimuši īpašā laikā, kad daļai no mums, ir bijusi iespēja piedzīvot gadsimtu miju, Latvijas 100 gadu svinības un tagad arī mūsu pilsētas, novada centra- Smiltenes simtgadi! Aicinām būt kopā simtgades norisēs un brīžos, lai kopīgi piedzīvotu un radītu svētkus mums visiem – smilteniešiem, novadniekiem, viesiem!

Šajos 100 gados Smilteni var saukt par unikālu vietu Latvijas kartē – šeit dzimuši, auguši un joprojām strādā varoši un daroši cilvēki, bet citu talants un varēšana tiek augsti novērtēta un atzīta Latvijā un pasaulē. Attīstītā uzņēmējdarbība iet roku rokā ar spēcīgām tradīcijām izglītībā, kultūrā un sportā.  Smiltene kļuvusi par skaistu, sakoptu, tīru, zaļu, latvisku, omulīgu mazpilsētu, Smiltenes novada centru un vienu no Latvijas spēcīgākajiem attīstības centriem. Smiltenes attīstības un izaugsmes pamatā ir nekas cits, kā kopīgs stipru cilvēku darbs ar sapni par stipru pilsētu, tāpēc par svētku vadmotīvu ir izvēlēts tieši šāds vēstījums “Stipri cilvēki, stipra pilsēta”.

Vārds „Smiltene” cēlies no latgaļu cilts vārda „smiltesele”, kas pirmo reizi vēstures avotos minēta kā tirgotāju un amatnieku apmetne, tās pirmsākumi meklējami jau 13. gadsimtā, kas liecina par Smilteni kā senas un bagātas vēstures pilsētu. Gadsimtu garumā pilsēta piedzīvojusi gan veiksmes, gan neveiksmes. No 17. līdz 18. gs. pilsēta vairākas reizes tika nopostīta, bet, pateicoties vietējo iedzīvotāju neatlaidībai atjaunot sagruvušās ēkas, tā atdzima katru reizi no jauna. Smiltenei pilsētas tiesības piešķirtas 1920.gada 2.janvārī, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu par noteikumu pieņemšanu par pilsētas tiesību piešķiršanu Rūjienas, Smiltenes un Alūksnes miestiem un noteikumus ieviest pārvaldes ceļā (“Valdības Vēstnesis”, Nr.3, 04.01.1920.).

Janvāra sākumā, lai atzīmētu Smiltenes pilsētas tiesību piešķiršanas 100. gadadienu un ieskandinātu  simtgades gadu, tika aizvadīti pirmie ieskaņas pasākumi. 9.janvārī svinīgajā pasākumā satikās esošais un bijušie pilsētas un novada domes priekšsēdētāji, Smiltenes Goda medaļas un novada apbalvojuma “Goda cilvēks” laureāti, kā arī smiltenieši, savukārt 11.janvārī Smiltenes ev. lut. baznīcā izskanēja Jāņa Lūsēna un kora “LidoJums” koncerts  “Ir daudz pie debesīm zvaigžņu”. Paldies komponistam Jānim Lūsēnam, solistiem Kristīnei Zadovskai, Zigfrīdam Muktupāvelam, Andrim Ērglim, pavadošai grupai “Grey Velvet trio”, paldies koristiem, diriģentei Valdai Sedolai un koncertmeistarei Ilzei Megnei, kā arī Zanei Megnei par šī koncerta organizēšanu.

Katras vietvaras attīstībā un labklājībā būtiska loma ir tās vadītājam. Smiltene var lepoties ar gudriem, ideju bagātiem, spējīgiem un darbīgiem pašvaldības vadītājiem – īsteniem savas pilsētas patriotiem, kas spējuši sev apkārt pulcēt čaklus un radošus sava darba meistarus, radīt labvēlīgu vidi attīstībai un aktīvi iesaistījušies pilsētas labklājības kaldināšanā. 9.janvārī svētku pasākumā ilggadējie pašvaldības vadītāji dalījās savās pārdomās par Smiltenes pilsētas attīstību un sasniegumiem, kā arī sūtīja vēlējumus jums, smiltenieši un novadnieki.   

No kreisās: A. Zalāns, G. Kukainis, E. Avotiņš, A. Mežulis

Alfrēds Zalāns (Smiltenes pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētājs no 1984. līdz 1990. gadam): “Ar Smilteni mana dzīve ir saistīta no 1967.gada. Sadzīves apstākļi izveidojās tādi, ka bijām spiesti pārcelties un atnācām dzīvot šeit no Saldus rajona. Tajā laikā Smiltene bija rajona pakļautībā un visas vadošās iestādes atradās Valkā, kuras var teikt uzņēmās komandiera lomu, bet Smiltene prata savu zināmu autonomiju saglabāt. Pateicoties tādām iestādēm kā “Ceļu būves rajons” un “Ceļu pārvalde”, kuras ieguldīja lielu darbu Smiltenes tālākā attīstībā, izveidojot plašu dzīvokļu fondu, piedaloties daudzu citu uzņēmumu celtniecībā, tika uzcelta profesionāli tehniskā skola, Smiltenes poliklīnika, kā arī palīdzēja būvēt piebūves Smiltenes slimnīcas korpusam. Un tas viss  pateicoties lielam entuziasmam, pilnveidoja darba un sadzīves apstākļus. Mums bija spēcīgi un labi iestāžu vadītāji, kuri prata veikt, organizēt savu darbu un strādāt ar vērienu, kas deva labus rezultātus. Gribu novēlēt nēsāt savās sirdīs dzimtenes un savas pilsētas mīlestību, lai tā nekad nepazūd un pierādīt to ar saviem darbiem un cilvēcisku attieksmi vienam pret otru.”

Ainārs Mežulis (Smiltenes pilsētas domes un Smiltenes novada domes priekšsēdētājs no 1994. līdz 2014. gadam):  “Smilteni vienmēr piemin labā nozīmē un smilteniešus sauc par Smiltenes mafiju,  jo mums ir gan izcili izglītības darbinieki, kurus pazīst visā Latvijā, gan izcili medicīnas darbinieki, gan arī izcili garīgā darba veicēji, kā mācītājs Kundziņš, gan arī izcili uzņēmēji, kuri ir veidojuši un veido šo pilsētu šobrīd, ne tikai pilsētu, bet arī novadu. Fenomens slēpjas tajā, ka visi, kas kaut ko ir darījuši, ir izauguši, mācījušies un atgriezušies atpakaļ savā dzimtajā pilsētā un tas ir tas mūsu balsts, tie ir tie mūsu lielie vaļi. Jau 1925.gadā, kad apstiprināja Smiltenes ģerboni – jūs visi ziniet – tur ir trīs pakalni: Jāņukalns, Lazdukalns un Pilskalns un ir trīs sudraba vanagi. Kad apstiprināja šo ģerboni, bija jāpasaka, ko simbolizē šie trīs sudraba vanagi: tas ir stiprums, tie ir garā  stipri cilvēki un uz izaugsmi vērsti cilvēki. Un vai tā nav šodien? Tā ir arī šodien! Ne velti par mūsu pilsētu un novadu runā visās jomās: vai tā ir vienkārša uzņēmējdarbības aģentūra, ministrija, kontrolējošā iestāde vai masu mediji, Smilteni vienmēr min kā pozitīvo piemēru. Un tas nerodas pats no sevis, tas viss ir ikviena smiltenieša nopelns. Jo pilsēta nevar pastāvēt bez saviem cilvēkiem, bez tiem, kas to veido. Paldies jums!”

Gints Kukainis (Smiltenes novada domes priekšsēdētājs  no 2014. līdz 2019. gadam): “Raugoties Smiltenes pilsētas nākotnē un mazliet atskatoties šos 100 gadus atpakaļ, mēs noteikti varam ievērot, ka Smiltene nekad īpaši nav kautrējusies. Tā ir ļoti pārliecinoši devusies uz priekšu, spērusi dažbrīd pat pārdrošus soļus, bet vienmēr tie ir attaisnojušies, jo dzīvē, īpaši šodien, kad viss notiek ļoti strauji, ātri un aktīvi, der atcerēties tādu lietu – ja tev ir kāda ideja, tad tā ir jārealizē. Un tev tā ir jārealizē tagad, pretējā gadījumā, kamēr tu domāsi, vai to realizēt vai nē, kāds cits to jau būs izdarījis trīs reizes. Tāds ir tas laiks, kurā mēs šobrīd dzīvojam un tāds būs arī turpmāk. Un es vēlos novēlēt Smiltenei un arī Smiltenes novadam nepazaudēt tempu, nepazaudēt dinamiku. Lai Smiltenei vienmēr pietiek jaudas apdzīt un lai nekad Smiltenes novadam nav jāapstājas, jo pēc tam iekļauties plūsmā būs ļoti grūti! Es novēlu Smiltenes novadam saules mūžu, gudrus cilvēkus un mērķus, uz kuriem tiekties, sasniegt  un pēc tam pašiem būt gandarītiem – pa kādām ielām mēs staigājam, kādos namos mēs dzīvojam un kādas vērtības mums ir sirdī!  Lai mums visiem izdodas, Smiltenei saules mūžu un lai virs Jāņukalna vienmēr plīvo sarkanbaltsarkanais karogs!”

Esošais Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš : “Smiltenes fenomens  esiet jūs – mūsu iedzīvotāji. Jūsu stiprums mums ļauj visiem sasniegt mērķus, kas ir nosprausti. Novēlu katram sajust spēku, kas ir sevī pašā! Brīdī, kad šo spēku sajutīsim sevī, mēs spēsim paveikt darbus, kurus līdz šim neesam izdarījuši un varēsim nospraust jaunus mērķus. Par stipriem cilvēkiem stiprā pilsētā!”

Smiltenes pilsētas 100 gadu jubilejas svinības notiks no 17. līdz 19.jūlijam, kas būs svētki mums visiem – gan tiem, kas šeit dzīvo, strādā un mācās, gan tiem, kas pie mums ieradīsies ciemos. Par svētku režisoru ir izvēlēts smiltenietis Kārlis Anitens, kurš vairākus gadus ir bijis Rīgas svētku galvenais režisors.  Svētkiem radīts vēstījums “Stipri cilvēki – stipra pilsēta, jo šis stāsts būs par smilteniešiem – par ikvienu un visiem, jo ikviens, kurš par smiltenieti kļuvis, varbūt pat pašam nemanot, kļūst stiprs. “Tā tas ir bijis, tā tas ir un tā tam būs būt,” uzsver režisors.  Kārlis Anitens: “Vārds “stiprs” ir viens no ietilpīgākajiem latviešu valodas vārdiem. To vienlīdz lieto runājot par tādu, kam ir daudz spēka; par tādu, kas noris ar lielu enerģiju; par tādu, kam piemīt iekšējs neapdzēšams dzinulis izrauties; par tādu, kam ir izteiktas kādas īpašības salīdzinājumā ar citiem; par tādu, kas spēj pārliecināt un ietekmēt; par tādu, kam ir dziļas zināšanas un prasmes. Ja paraugāmies uz Smilteni kā pilsētu Latvijas kontekstā, tad jebkura no vārda “stiprs” lietotnēm lieliski ieguļas šīs pilsētas ainavā. Ja raugāmies uz šo ainavu ciešāk, ieraudzīsim lielāko bagātību, kas pilsētai var piederēt – cilvēkus ar nule uzskaitītajām vērtībām.”

Uzsākot gatavošanos Smiltenes simtgades svinībām, Smiltenes novada dome novembrī izsludināja bērnu zīmējumu akciju “Radām svētku logo Smiltenei 100!”, kurā aicināja piedalīties pilsētas un novada bērnus un jauniešus līdz 18 gadu vecumam. Izmantojot skaitli “simts” un iekļaujot svētku vadmotīvu “Smiltenes stiprie cilvēki”, jaunie mākslinieki tika aicināti sniegt savu vīziju par svētku vizuālo identitāti. Kopumā tika saņemti 80 darbi, kurus vērtēja un favorītus izraudzījās svētku galvenais režisors un darba grupa. Astoņu autoru: Gustava Beļeviča, Kārļa Broža, Keitas Vaitkunas, Dārtas Gudrinieces, Martas Morītes, Emīla Tarasa, Leldes Loginas, Loretas Rubīnas darbi tālāk iedvesmoja un tika ņemti par pamatu Smiltenes simtgades svētku logo izstrādē. No sirds pateicamies ikvienam zīmējuma autoram par ieguldīto darbu! 

Bērnu zīmējumu akcijas „Radām svētku logo Smiltenei 100!” laureāti.

Lai izveidotu vienotu svētku noformējumu, decembrī tika izsludināts vēl viens konkurss – “Smiltenei 100” svētku logo konkurss, kurā aicinājām piedalīties māksliniekus un grafiskos dizainerus. Konkursa dalībnieku uzdevums bija – radīt logo, kurā izmantots vēstījums “Stipri cilvēki, stipra pilsēta!”, kā arī jāiekļauj zīmējumu akcijas laureātu radītās idejas. Kopumā tika saņemtas 23 idejas, kuras vērtēja simtgades svētku vadības grupa, apstiprināja novada domes deputāti. Par konkursa uzvarētāju izvēlējās novadnieka Kristapa Strazdiņa izstrādāto logo, kur mūsdienīgā veidā ir simboliski uzsvērtas Smiltenes galvenās vērtības: cilvēki, uzņēmējdarbība, izglītība, dabas daudzveidība un aktīvā atpūta. Kā pastāstīja Liene Strazdiņa (K.Strazdiņa sieva),  radītā svētku logo ideja ir viņas vīra Kristapa un meitas Laumas kopdarbs:   “Skatoties uz bērnu logo konkursa darbiem var redzēt, ka cilvēki ir pilsētas spēks un smiltenieši rada ērtu un sakoptu vidi sev apkārt. Ietekmējoties no šiem visiem darbiem tika radīts logo, kas ir kā logs uz pilsētu caur mūsu māju logiem un logs, caur kuru var redzēt, kas šo 100 gadu laikā ir paveikts. Pa šo logu var redzēt mājas, uzņēmumus un skolas, skaistus dabas skatus un aktīvus cilvēkus. Katra zīme, kas iekļauta logo, simbolizē ļoti daudz dažādas lietas, kas ir apvienotas vienā spēcīgā pilsētā. Tās ir lietas, kas raksturo Smilteni.”  Turpmāk šis logo nesīs Smiltenes simtgades svētku ideju, vērtības un vizuālo identitāti, vēstot par mums – stipriem cilvēkiem stiprā pilsētā! Konkursa uzvarētājs saņēma Smiltenes novada domes naudas balvu 300 eiro apmērā.

Daudz laimes, smiltenieši un novadnieki! Šie svētki ir arī jūsu svētki, tāpēc radīsim un svinēsim tos kopā. Smiltenes novada pašvaldība ir  izstrādājusi svētku ielūgumu – pastkarti, kuru aicinām sūtīt radiem, draugiem, paziņām, smilteniešiem gan tuvākās un tālākās Latvijas vietās, gan visā pasaulē, uzaicinot kopā visiem satikties Smiltenes 100-gades svinībās.  Jūs varat palīdzēt, lai par svētkiem uzzinātu ikviens tālajā pasaulē! Pastkartes var saņemt ikviens par ziedojumu labdarības akcijai “Balta, balta mana sirds”. Tās ir pieejamas Smiltenes novada Tūrisma informācijas centrā un Smiltenes novada domes Klientu apkalpošanas centrā, Dārza ielā 3.  Saņemot svētku pastkarti, lūgsim norādīt vietu, uz kurieni tā tiks nosūtīta, lai vēlāk atskatītos, cik tuvu un tālu pasaulē šīs pastkartes ir aizceļojušas.

Smiltenes pilsētas statusa piešķiršanas 100. gadadienas svinības

1

Image 1 of 30

Jāņa Lūsēna autorkoncerts “Ir daudz pie debesīm zvaigžņu”

1

Image 1 of 30

Par simtgades pasākumiem aicinām sekot informācijai līdzi www.smiltene.lv vai Smiltenei 100 Facebook lapā!

Par stipriem cilvēkiem stiprā pilsētā!

 

Marita Mūze,

 Sabiedrisko attiecību speciāliste

 

Vēlamies atsaukt iepriekš publicēto kļūdu par 9.janvāri, kas ir atzīmēts jaunajā pašvaldības 2020.gada kalendārā kā pilsētas tiesību piešķiršanas datums. Atvainojamies par neprecīzas informācijas izplatīšanu, balstoties tikai uz publikāciju J.Zušmaņa grāmatā “Smiltene: laiki un likteņi”. 

Ceļvedis
Slider