2024. gada 28. marts
A- A A+
Viegli lasīt

Kādreiz, šodien un Francijā…

Smiltenes tehnikuma 3.B veterinārmedicīnas kursa audzēkņi Jolanta Ciganska un Mārcis Petrauskis īsi pirms COVID – 19 izmainīja ierasto dzīves ikdienu visā Eiropā, bija vienīgie profesionāli izglītojošo skolu jaunieši, kuri pārstāvēja Latviju, piedaloties Eiropas jauno lauksaimnieku sacensībās Parīzē, kas notika ikgadējā lauksaimniecības šova laikā. Jaunieši piedalījās lauksaimniecības dzīvnieku novērtēšanā. Žūrija Jolantas veikumu novērtēja ar 80 punktiem (16.vieta), bet Mārča – ar 61 punktu (54.vieta).

Abi jaunieši visaugstāk vērtē braucienā iegūto pieredzi un draugus, ar kuriem sazinās joprojām. Jolanta un Mārcis Parīzē bija pirmoreiz, tāpēc no sirds priecājas arī par skolas uzdāvināto iespēju brīvajā apskatīt Francijas galvaspilsētas populārākos tūrisma objektus.

 Mācības apvieno ar darbu

Jolanta lauksaimniecības dzīvnieku izstādēs piedalījusies arī agrāk. Strādājot “Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājas Ievas Rutkovskas z/s “Vītoliņi”, viņa palīdzēja sagatavot gotiņas izstādēm Itālijā un Beļģijā – tās mazgāja, ķemmēja, posa un mācīja izpildīt šādās izstādēs un šovos ierastos uzdevumus. Mācības ar darbu z/s “Vītoliņi” apvieno abi jaunieši. Mārcim ļoti patīk arī piedalīties dzīvnieku šovos Burtniekos.

“Dzīvnieku vērtēšanas kritēriji katrā valstī mazliet atšķiras,” stāsta Jolanta. “Francijā katram žūrijas pārstāvim bija jāvērtē divu šķirņu dzīvnieki – vienas gaļas un vienas piena liellopu šķirnes. Vērtēšana ilga pusstundu. Labākie rezultāti bija tiem jauniešiem, kuru vērtējums bija visvairāk līdzīgs pieredzes bagātāko žūrijas pārstāvju vērtējumam.”

  Apmeklētāji un kaņepju sviests…

Šova laikā profesionāli izglītojošo skolu jaunieši prezentēja arī līdzi atvestos nacionālos ēdienus. “Cienājām visus ar kaņepju sviestu un skolas audzēkņu gatavotajiem firsta madāmas kārumiem, kas ārzemniekiem ļoti garšoja. Par kaņepju sviestu gan apmeklētājus sākumā vajadzēja pārliecināt, ka tas nesatur apreibinošas vielas,” smaida Mārcis. “Redzot, ka mana uzvedība pēc vairāku sviestmaižu nobaudīšanas nemainās, spējām tikai smērēt – šķīvis kā tukšs, tā tukšs. Visiem ļoti garšoja.”

Sapnis kopš bērnības

Pēc tehnikuma beigšanas Jolanta un Mārcis vēlas studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātes veterinārmedicīnas fakultātē. Abiem tas ir sapnis jau kopš bērnības. Tādēļ pēc pamatskolas jaunieši braukuši uz Smiltenes tehnikumu, lai apgūtu vidējā posma profesionālo izglītību.

Tehnikumā nākamajiem veterinārārsta asistentiem vislabāk patīk profesionālie mācību priekšmeti un praktiskās nodarbības dažādās zemnieku saimniecībās.

Profesionālās kvalifikācijas praksē Jolanta plānoja doties uz kādu zemnieku saimniecību Valmieras pusē, bet Mārcis – uz Spāniju. Šobrīd viņi par to īpaši galvu nelauza – mācās attālināti un gan jau laiks visu noliks savās vietās. Jaunā kārtība viņiem problēmas nesagādā. “Skolotāji ir atsaucīgi un laipni. Ja kas neskaidrs, vienmēr var jautāt.”

Mārcis šobrīd daudz laika pavada vecvecāku saimniecībā, kas nodarbojas ar putnkopību. Viņam, tāpat kā Jolantai, patīk būt pie dabas un darbs ar dzīvniekiem.

Mārcis ir sabiedriski ļoti aktīvs puisis, tāpēc šobrīd viņam visvairāk pietrūkst skolasbiedru… Mācoties tehnikumā, viņš brīvajā laikā daudz sportoja, aktīvi darbojās kopmītņu jauniešu pašpārvaldē, dziedāja skolas jauniešu korī un vēl arī dejoja Īslīces kultūras nama jauniešu deju kolektīvā “Līdums”. “Ar labiem panākumiem paspējām piedalīties skatē. Mazliet jau ir žēl, ka līdz dziesmu svētkiem jāgaida vēl viens gads, bet visi labi zinām, kāpēc nācās pieņemt šādu lēmumu.”

 

 Prakse Rivjērā un līdzi nepaņemtā kolliju šķirnes kucīte

Mārcis joprojām bieži atceras pirmo profesionālās pilnveides pieredzi veterinārajā klīnikā Rivjērā, kur pirms gada devās ar “Erasmus +” projekta atbalstu. “Klīnikas kolektīvs bija ļoti pretimnākošs. Kaut arī viņi ne pārāk labi prata angliski, mēs sapratāmies. Vienīgais jautājums, kur nebijām vienisprātis – vēlējos ņemt līdzi uz Latviju kādu kolliju šķirnes kucīti. Viņa ķemmēšanas laikā bija iekampusi saimniekam rokā. Saimnieks atveda kucīti uz klīniku iemidzināt. Uzklausījis viņa stāstu, sapratu, ka sunīte, visticamāk, nobijusies, kad saimnieks viņu stingrāk parāvis viņu aiz kažoka, kas vietām bija savēlies pinkās. Arī mani vecāki piekrita, ka vedu kolliju līdzi, bet beigās viņu tomēr iemidzināja, jo konsīlijs, izvērtējot kodumu, kucīti atzina par ļoti agresīvu. Kaut viņa nepavisam tāda neizskatījās. Neko darīt. Nācās šķirties, bet savā datorā joprojām glabāju šī sunīša bildi.”

Galvenais – nezaudēt optimismu, turpināt mācīties un strādāt

Jaunieši šo laiku uztver arī kā labu iespēju pievērsties vaļaspriekiem. Jolanta strādā fermā pie gotiņām. Mārcis palīdz vecvecākiem un priecājas par katru pasaulē nākušo cālēnu. Vēl viņam ļoti patīk gatavot ēdienu. “Aizvakar pārsteidzu savējos ar biezpiena torti. Mājinieki atzinuši, ka protu labi pagatavot arī cepelīnus un šmorēt vistas.

Uzskatu – galvenais šajā krīzes situācijā – nezaudēt optimismu, mācīties, iespējami biežāk atrast iespēju baudīt pavasara saulīti, dabas skaistumu un strādāt. Ja vien ir vēlēšanās, mums ir tik daudz iespēju, kā sevi pilnveidot arī šajā laikā! Ar draugiem pārsvarā sazināmies “WhatsApp” – līdz ar to nav jau tā, ka esam pavisam viens no otra atrauti.” 

Foto galeriju, par to, kā gāja jauniešiem šajā pieredzes braucienā variet apskatīties ŠEIT.

 

Teksts:

Baiba Vahere

Foto no jauniešu personiskā arhīva