2024. gada 28. marts
A- A A+
Viegli lasīt

“Krāsu triepieni” tehnikuma bibliotēkā

Aicinām Smiltenes tehnikuma bibliotēkā aplūkot skolas pensionētās skolotājas Laimas Klāvas izstādi “Krāsu triepieni”! Gleznošana ir Laimas Klāvas vaļasprieks, kuram viņa pievērsusies, aizejot pensijā. Sarunā skolotāja vairākkārt uzsver: viņa vēl tikai mācās… Taču katram  no izstādē redzamajiem darbiem ir savs, Laimai vien zināms stāsts un arī meklējumi, kas ir tikpat nebeidzami kā šī pasaule…

Interesi par krāsu rotaļām skolotāja saņēmusi mantojumā no mammītes, kura ir Rūjienas lauksaimniecības skolas absolvente. “Tur viņa apguva krāsu mācību un pēc tam šīs zināšanas izmantoja aužot un darinot citus rokdarbus.”

Jaunībā Laimai ļoti patika dažādi noformēšanas darbi. Kopā ar Brantu pamatskolas jauniešiem tapa ne viena vien izstāde. “Pirms pieciem gadiem uzzināju, ka Smiltenes mākslas skolā var mācīties arī pieaugušie un pieteicos. Gleznojot daudzās jomās joprojām jūtos kā pirmziemniece, taču Haralds Balodis mūs visus tā prot iedrošināt… Tas arī rosina nepadoties un lēniem solīšiem virzīties uz priekšu.

Laimas galvenais iedvesmas avots ir Latvijas daba. “Meitai laukos ir skaists puķu dārzs, ko palīdzu aprūpēt – šie ziedi nemanāmi ienāk arī gleznās. Vēl man ļoti patīk skatīties mūsu vecmeistaru darbus. Īpaši tos, kuros attēlotas lauku ainavas,” stāsta Laima Klāva. “Bet ar krāsām ir tā – jaunībā vienu brīdi bija baltais, kādu citu – zilais, melnais un pelēkais periods. Tagad – jo pelēkāka ikdiena, jo košāki darbi… Man ļoti patīk pavasaris un tam raksturīgā krāsu gamma.” Laima Klāva ar lielu prieku eksperimentē.

Kādreiz viens no skolotājas lielākajiem vaļaspriekiem bija ceļošana. Savulaik būts Taizemē, Norvēģijā, Gruzijā, Bulgārijā, Islandē, Austrijā, Vācijā un daudzās citās valstīs. Laimai Klāvai joprojām patīk kavēties atmiņās par to, kā ar mugursomu plecos kāpusi Kaukāza kalnos un devusies pārgājienā gar jūras piekrasti no Liepājas uz Ventspili. Šie iespaidi tagad pārvērsti košās krāsās, ko varam aplūkot vairākās gleznās.

Laima Klāva ir laimīga, ja viņas darbi spēj sagādāt prieku arī citiem. Viņa tos labprāt dāvina tuviniekiem un draugiem. Tehnikuma bibliotēkā apskatāmi autores tuvākie darbi, no kuriem bijis visvairāk žēl šķirties. Taču – ja kāds ļoti vēlētos, viņa, droši vien, neliegtu iespēju iegūt savā īpašumā arī šīs gleznas, jo viņas lielākais ieguvums ir tas prieks un gandarījums, kas gūts darbu tapšanas laikā.

Smiltenes tehnikumā Laima bija tūrisma un viesnīcu servisa mācību programmas skolotāja. Izaudzināti arī divi kursi. Skolotāja joprojām ik pa brīdim viņus visus atceras, priecājas par katru satikšanos un ikvienu, kuram tagad klājas labāk, nekā toreiz, skolas laikā. Audzēkņus viņa uztvērusi kā savus bērnus un vajadzības gadījumā par viņiem vienmēr bijusi gatava arī pacīnīties.

Tagad vaļasprieks ir tas, kas Laimas Klāvas ikdienā ienes aizvien jaunas un jaunas krāsas. Tas rosina neapstāties, ķert idejas un domāt, kā tās īstenot dzīvē.

Baiba Vahere