Pēkšņi un negaidīti notikumi var izsaukt emocionāla stresa situāciju, kad īsā laikā būtiski jāmaina priekšstati par sevi un pasauli. Šādā brīdī daļa cilvēku to var izjust kā personisku katastrofu, bet daļa atklāj sevī jaunas iespējas un atrod ceļu jaunai attīstībai. Smiltenes novada sociālais dienests, Pašvaldības policija, psiholoģes Inese Taube un Inese Rieksta aicina vērsties pēc palīdzības un neatstāt savu emocionālo veselību novārtā.
Sadarbojoties ar Smiltenes novada izglītības psiholoģēm Inesi Taubi un Inesi Riekstu esam sagatavojuši gan ieteikumus, gan rīcības plānu, kā veiksmīgāk izprast savas emocijas un pārvarēt krīzes radītās emocionālās stresa situācijas. Kā uzsver psiholoģe Inese Rieksta: „Ir normāli, ja šobrīd cilvēkiem ir emociju karuselis- sākot no dusmām (uz šo vīrusu, valdību, darba devēju), skaudības (re -kā citiem iet labāk), bailēm (ka tik es un mana ģimene nesaslimst), skumjām (jo nevar satikt savus tuviniekus, draugus), un nomāktības (neziņa par nākotni, naudas grūtības), līdz pat prieka un laimes izjūtai (brīvāks laiks, mierīgāks režīms, jaunas iespējas).”
Stresa reakcijas cilvēki var izjust 4 līmeņos: fiziskā (paaugstināts asinsspiediens, galvassāpes, slikta dūša, bezmiegs, paātrināta elpošana, caureja u.c.); emocionālā (šoks, spriedze, bailes, vainas izjūta, dusmas, skumjas, vēlme ierobežot kontaktus ar citiem cilvēkiem, pārāk lielas rūpes par citiem, aizkaitināmība u.c.); kognitīvā (palēnināta domāšana, grūtības koncentrēties, uzmanības nenoturība, grūtības pieņemt lēmumus, dezorganizācija, grūtības risināt problēmas u.c.); uzvedības izmaiņās (izmaiņas ikdienas aktivitātēs, apetītes palielināšanās vai zudums, emocionāli izvirdumi – nespēja nomierināties vai atpūsties, nemierīgas kustības, piemēram, kāju dauzīšana; izmaiņas alkohola lietošanā, izmaiņas seksuālajās vajadzībās u.c.).
COVID-19 infekcija visā pasaulē radījusi krīzi – veselības, ekonomikas un valsts pārvaldes līmenī. Krīze no sengrieķu valodas (krisis – lēmums, pagrieziena punkts, rezultāts) nozīmē pēkšņas pārmaiņas vai negaidītu pagriezienu. Tas ir kaut kas nevēlams, kas izjauc ierasto lietu kārtību. Šajā krīzē apdraudēta visas sabiedrības ierastā funkcionēšana, izjaukti ierastie dzīves modeļi un komunikācijas sistēmas. Šādi apstākļi sabiedrībā izraisa – neziņu, nedrošību, trauksmi, aizkaitināmību, bezpalīdzību, bailes, dusmas, vainas apziņu vai skumjas. Var būt grūti saprast savas emocijas un arī vajadzības, tomēr būtiskākais būtu atcerēties, ka šī brīža krīze pāries un jāmēģina saprast, kā uzņemties katram savu individuālo atbildību par savu rīcību un dzīvi.
Šis laiks dod iespēju ikvienam izvērtēt savas vājās un stiprās puses, izprast vai dzīve, kuru es dzīvoju patiešām ir mana un apzināta. „Krīze ir iespēja augt un attīstīties cilvēka personībai. Tā ir iespēja apzināties un izveidot reālu attieksmi pret dzīvi un uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, izvēlēm un visu savu dzīvi,” uzsver psiholoģe Inese Taube. Šobrīd COVID-19 uzliesmojuma un pašizolācijas dēļ liels skaits cilvēku ir spiesti strādāt no mājām. Cilvēki negaidīti un ļoti strauji bija spiesti mainīt ikdienas paradumus. Dažkārt emocijas ir tik intensīvas, ka cilvēki distancējas vai izstumj nepatīkamās emocijas un tāpēc dažkārt izskatās, ka ar cilvēku viss ir it kā kārtībā. Bet tas ir maldinošs stāvoklis.
Emocionālai stabilitātei ģimenēs, kurās ir bērni skolnieki psiholoģe Inese Rieksta iesaka: „Vislabāk būtu pieturēties pie dienas režīma, lai diena nesamainās ar nakti. Palīdzēt saprast mācību apjomu, sastrukturēt darāmos darbus. Un pavadīt laiku kopā. Atsākt vai uzsākt spēlēt galda spēles, doties kopīgās pastaigās u..c. Dozēt ienākošo informāciju un nepakļauties ziņām, ka viss ir slikti. Tas tikai palielina iekšējo spriedzi un satraukumu.”
Atgādinām, ka vecākiem nav jākļūst par supervecākiem un jāspēj pilnīgi viss – būt par auklīti, treneri un skolotāju. Jums ir jāpalīdz bērnam, bet nav jāsasniedz perfektums un nav jādara bērna vietā. Izvirzot perfektumu, ātri var sasniegt izdegšanu un darot darbus bērna vietā- padarīsim savu bērnu par nespējīgu.
Vecākiem laiku pa laikam ir nepieciešams paņemt pauzi, atslodzi, lūgt palīdzību – dienestiem, radiem, kaimiņam, dzīvesbiedram, psihologiem, psihoterapeitiem. Ir speciālisti, kuri strādā attālināti, konsultējot pa telefonu, izmantojot tehnoloģijas.
Mūsu novadā izglītības iestāžu vecāki, darbinieki, skolēni var zvanīt vai rakstīt psiholoģēm Inesei Riekstai un Inesei Taubei. Kontaktinformācija www.smiltenesnovads.lv, sadaļā “Kontakti – Izglītības pārvalde”.
Visbiežāk sastopamās un intensīvākās emocionālās reakcijas krīzes situācijā ir dusmas, vainas sajūta un bailes. Vēršoties pēc palīdzības sociālajā dienestā, sociālā dienesta darbinieki vēlēsies konstatēt, kāda ir attiecīgā problēma, ar kuru vēršas pēc palīdzības – vai tā ir sociāla, psiholoģiska problēma, kuru var risināt ar sociālā darba metodēm un pakalpojumiem.
- Sociālā dienesta rīcībā nav neierobežoti resursi, līdz ar to jārēķinās ar detalizētu un pamatotu informācijas sniegšanu, kuras laikā sociālā dienesta darbinieki skaidro, vai cilvēks pats spēj vai nespēj segt izdevumus par nepieciešamo sociālo pakalpojumu (piemēram, psihologa konsultācijām).
- Ja iedzīvotājs ir krīzes situācijā (depresija, tieksme uz pašnāvību, veselības problēmas vai bērnu audzināšanas problēmas u.c.) un nav nepieciešamo materiālo resursu, sociālais dienests piešķir 10 psihologa apmaksātas konsultācijas.
DZIĻAS DEPRESIJAS stāvoklī cilvēks uzskata sevi par nekur nederīgu nastu saviem tuviniekiem, līdz ar to rodas PAŠNĀVĪBAS mēģinājumu iespējamība, šādās situācijas tuviniekiem ir jābūt sevišķi modriem un jāvēršas pēc palīdzības, ja tiek pamanītas izmaiņas līdzcilvēku uzvedībā.
Depresijas izteiktākie simptomi ir pastāvīgi slikts garastāvoklis, interešu trūkums, nogurums un enerģijas izsīkums. Ja persona cieš no depresijas, tā var zaudēt spēju priecāties par lietām un notikumiem, kas agrāk sagādāja prieku, arī domāšana un lēmumu pieņemšana cilvēkam sagādā grūtības. Daži depresijas tipi izpaužas ar fiziskiem simptomiem, tādiem kā samazināta apetīte, sāpes, hipohondrija jeb nepamatotas raizes par fizisko veselību, miega traucējumiem. Šie simptomi dažkārt maldīgi tiek uztverti kā fiziska slimība. Depresija rada sasprindzinājumu, tāpēc var būt grūti atpūsties gan fiziski, gan garīgi. Aicinām pastiprināti pievērst uzmanību savai pašsajūtai, emocionālajai un fiziskajai veselībai.
Situācijās, kad individuālā krīze jau vēršas plašākā mērogā, iestājas attiecību krīze vai parādās nekontrolējami konflikti ar vardarbības pazīmēm, tad nekavējoties ir jāvēršas pēc atbalsta pie speciālistiem.
- Ja saasinājušās attiecības ģimenē, radušās konfliktsituācijas ar vardarbību, par kurām sociālajam dienestam ziņo policija, bāriņtiesa vai pati konfliktā iesaistītā persona, tad tiek piešķirtas Valsts apmaksātas konsultācijas gan vardarbības upurim, gan vardarbības veicējam.
- Ja vardarbīgā konfliktā ir iesaistīti nepilngadīgi bērni, tad ģimenei jāapmeklē psihologa konsultācijas steidzamā kārtā OBLIGĀTI.
Psihologu ieteikumi situācijas uzlabošanai
Lai būtu vieglāk iziet cauri šim pašizolācijas laikam, ieteicams izprast, kas šajā laikā ir tas, kas radījis trauksmi, psiholoģisko krīzi vai bailes un kā uzlabot esošo situāciju:
- Atgādiniet sev un citiem, ka krīze pāries, mieriniet īpaši satrauktus cilvēkus un sastādiet dienas grafiku, lai tā tiek pavadīta jēgpilni, tādējādi pats būsiet mazāk apjucis.
- Ierobežojumi iziet no mājām un ceļot ir tikai pagaidu neērtības, tie agri vai vēlu beigsies.
- Nosakiet skaidras robežas starp darbu un atpūtu, lai izvairītos no „nepadarīta darba” spriedzes un citām nepatīkamām izjūtām, kas rodas zaudējot ierasto disciplīnu un saplūstot robežām.
- Nav jāsatraucas par to, ka jūsu mājās kādas lietas ir beigušās un veikalu plauktos tās arī nav atrodamas – pēc laika tās atkal būs pieejamas un kādu brīdi bez tām var arī iztikt. Padomājiet, kā var šīs lietas aizvietot vai aizņemties tās no radiem vai draugiem.
- Krīzes situācijā ir ne tikai jāievēro valsts noteiktie drošības pasākumi, bet arī dienas režīms, jārūpējas par savu veselību: veselīgs miegs, pietiekošs ūdens daudzums utt.
- Atcerieties, ka uzturēt kontaktus ar apkārtējiem, izrunāties ar saviem radiem, draugiem, savu psihologu vai paziņām var arī attālināti un tas ir vitāli svarīgi. Jums jāpieliek nedaudz vairāk pūļu, lai pārliecinātos, ka sociālie kontakti vēl joprojām pastāv jūsu dzīvē. Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām – tiešsaistei, telefonam – to ir viegli īstenot.
- Uztveriet krīzi kā izaicinājumu, nevis zaudējumu! Izmantojiet to kā iespēju atbrīvoties no liekām mantām, sakārtot savu māju vai saimniecību, sākt dzīvot ekonomiskāk un videi draudzīgāk, iegūt jaunas zināšanas un pat arodus.
- Fokusējieties tikai uz viena uzdevuma vai darba veikšanu. Atlīdziniet sev, par labi padarītu darbu – tas palīdzēs koncentrēties darbam visas darba dienas laikā, kā arī radīs patīkamas emocijas un pozitīvu noskaņojumu ikdienai.
Kontaktinformācija emocionālā stresa situācijā
Izglītības psihologs Inese Rieksta – [email protected]; 28649864
Izglītības psihologs Inese Taube – [email protected]; 26139284
Sociālais dienests – [email protected]; 26362282
Bāriņtiesa – [email protected]; 26603348
Pašvaldības policija – [email protected]; 28659933
Brīvprātīgo atbalsts #paliecmājās.lv – 25661991
Uzticības tālrunis krīzes situācijās – 116111; [email protected]
Palīdzība pieaugušajiem, sievietēm un viņu bērniem, kuri atrodas ievainojamās dzīves situācijās – 67378539.
Lai visiem izdodas atrast šajā laikā ko līdzsvarojošu, spēcinošu, motivējošu un galvenais noderīgu sevis izpratnei un pilnveidei. Būsim stipri savā miesā un garā!
Informāciju sagatavoja:
Linda Beitika
Sabiedrisko attiecību speciāliste
