2024. gada 28. marts
A- A A+
Viegli lasīt

Lai izmantotu neformālās izglītības sniegtās iespējas, kurzemniekiem trūkst finanšu, zemgaliešiem un latgaliešiem – laika

Lai izmantotu neformālās izglītības sniegtās iespējas, kurzemniekiem trūkst finanšu, zemgaliešiem un latgaliešiem – laika

Lai gan liela daļa (40%) aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka gan viņu pašvaldība, gan novadā esošās organizācijas piedāvā plašu neformālās izglītības klāstu, tai pašā laikā katrs trešais (30%) arī atzīmē, ka būtu nepieciešams ieviest plašāku neformālās izglītības klāstu, – tā liecina aptauja, kas aprīlī veikta pēc Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras pasūtījuma.

Noskaidrojot, kādas neformālās izglītības iespējas iedzīvotāji ir izmantojuši, redzams, ka Latvijas iedzīvotājiem ir dažāda izpratne par neformālo izglītību un to, kur un kā ar tās starpniecību var paplašināt savas zināšanas. Vairākums (49%) norāda, ka gājuši profesionālo prasmju paaugstināšanas kursos, piemēram, datorzinību vai svešvalodu kursos, taču gandrīz tikpat bieži (45%) respondenti arī atzīmē, ka kursos apguvuši kādu arodu. Kā liecina aptauja, tieši rīdzinieki (56%), kurzemnieki (67%) un vidzemnieki (58%) visbiežāk apmeklējuši kursus ar mērķi uzlabot savas profesionālās prasmes, bet zemgalieši (55%) un latgalieši (60%) biežāk apguvuši arodu.

Tādējādi secināms, ka iedzīvotājiem Latvijā ir dažāda izpratne par neformālās izglītības iespējām. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras administrētajos projektos, piemēram, “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektos vai Jaunatnes politikas valsts programmas projektos neformālā izglītība tiek izmantota kā plānots, strukturēts un vadīts process, kuram ir skaidri noteikti mērķi un uzdevumi. Neformālā mācīšanās notiek atvērtā un atbalstošā vidē, un to vada jaunatnes darbinieks, mentors, brīvprātīgais vai cita atbalsta persona, balstot to četros pamatprincipos: mācīties būt, mācīties būt kopā ar citiem, mācīties darot, mācīties mācīties.

Pēdējo divu gadu laikā vairākums (58%) iedzīvotāju gan nav iesaistījušies nevienā neformālās izglītības aktivitātē. Kā liecina aptauja, iedzīvotāji Kurzemē (46%) par būtiskāko neapmeklēšanas iemeslu min finanšu trūkumu, aptaujātie Zemgalē (54%) un Latgalē (33%) norāda, ka šādu aktivitāšu apmeklēšanai trūcis laika. Tikmēr iedzīvotāji Vidzemē un Rīgā vienlaikus min dažādus faktorus, tai skaitā arī informācijas trūkumu.

“Profesionālās zināšanas ir tikai viens no aspektiem, kuru darba devējs vērtē savā nākamajā darbiniekā. Spēja uzklausīt, argumentēti paust savu viedokli, strādāt komandā, elastīgi pielāgoties, izrādīt iniciatīvu un uzņemties atbildību – tās ir tikai dažas no kompetencēm, kuras jaunieši gūst, darbojoties projektos, kuros tiek izmantotas neformālās izglītības metodes. Tos darbiniekus, kuriem ir gan formālajā, gan neformālajā izglītībā iegūtās zināšanas, darba devējs novērtēs. Ir gandarījums arī pēc aptaujas rezultātiem redzēt, ka neformālās izglītības sniegtās iespējas iedzīvotāji Latvijā novērtē,” stāsta Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktore Daina Sproģe.

Kā liecina aptauja, iesaistīties neformālās izglītības aktivitātēs iedzīvotājus visvairāk motivētu atzīts sertifikāts par kursu pabeigšanu. Par svarīgāko to atzīst tieši aptaujātie Rīgā (52%), savukārt kurzemnieki (45%) uzskata, ka viņu motivācija mainītos, ja darba devēji neformālās izglītības aktivitātēm piešķirtu lielāku nozīmi. Lai gan iedzīvotāji uzskata, ka neformālās izglītības jomā nepieciešamas pārmaiņas, tomēr lielākā daļa (78%) piekrīt, ka darbiniekam, kurš aktīvi iesaistās dažādās neformālās izglītības aktivitātēs, ir lielāka vērtība darba tirgū.

Jāpiebilst, ka Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru pašlaik strādā pie tā, lai Youthpass sertifikāts, kuru iegūst ikviens programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projektu dalībnieks un kurš ir starptautiski atzīts, tiktu ieviests un atzīts arī nacionālā līmenī.

Analizējot neformālās izglītības ieguvumus, rīdzinieki (58%), vidzemnieki (55%) un latgalieši (56%) visvairāk novērtē neformālās izglītības sniegtās zināšanas profesionālajā jomā. Kurzemnieki (54%) un zemgalieši (54%) pozitīvi atsaucas par iegūtajām komunikācijas prasmēm. Iedzīvotāji augstu novērtē arī iegūtās prasmes strādāt komandā (37%), pielāgoties dažādām situācijām (34%), kā arī valodu zināšanas (25%).

No 2014. līdz 2016. gadam 66 pašvaldībās (no 119) tiek īstenoti programmas “Erasmus+: Jaunatne darbībā” projekti, piedāvājot jauniešiem ar neformālās izglītības metodēm papildināt savas zināšanas starptautiskā vidē. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra aicina iedzīvotājus par starptautisko projektu iespējām interesēties savās pašvaldībās, pašvaldību jauniešu centros vai nevalstiskajās organizācijās (skat. Latvijas karti).

Par Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra strādā kopš 1999. gada. Tā ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir veicināt jauniešu aktivitāti un mobilitāti, līdzdalību jaunatnes brīvprātīgajā darbā, neformālās izglītības un jaunatnes informācijas programmās un projektos, kā arī veicināt jauniešu neformālo izglītību saistībā ar mūžizglītību.

Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra administrē dažādas starptautiskas un nacionālas programmas un projektus: “Erasmus+: Jaunatne darbībā”; Annas Lindes fonda tīklu Latvijā; Eiropas Komisijas informācijas tīklu jauniešiem “Eurodesk”; Latvijas–Šveices sadarbības programmu; eTwinning projektu; Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmu; Jauniešu garantijas projektu “PROTI un DARI!”.

Papildus informācija:
Kintija Bulava
Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras
Komunikācijas daļas vecākā referente
Tālr.nr. 67356247
e-pasts: [email protected]

Zane Ieviņa
P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības
Projektu vadītāja
Tālr.nr. 28714968
e-pasts: [email protected]