2019. gada 10. dec.
A- A A+
Viegli lasīt

Pie simtgades sliekšņa – intervija ar domes priekšsēdētāju laikrakstā “Liesma”

Intervija ar domes priekšsēdētāju Gintu Kukaini laikrakstā “Liesma”, 13.03.2019., Jūlijs Cukurs. Avots: http://www.eliesma.lv.

Smiltene visos laikos bijusi ļoti darbīga vieta – daudzi kādreizējie smiltenieši izskolojušies un tagad augstos amatos galvaspilsētā, tomēr saikni ar dzimto pilsētu nav zaudējuši un nereti sastopami, ciemojoties savā jaunu dienu zemē, ne tikai kapu svētkos un lielu jubileju reizēs, bet arī brīvajās dienās nedēļu nogalēs. Lai izdibinātu, kur meklējamas saknes Smiltenes fenomenam, pagājušajā piektdienā paviesojāmies pie Smiltenes novada domes priekšsēdētāja GINTA KUKAIŅA.

Smiltenes novadā reģistrēti 1048 uzņēmumi, tostarp Vidzemē lielākais darba devējs, apsteidzot Valmieras stikla šķiedru, un arī pēc apgrozījuma – Madara’89, bet tālu aiz valsts robežām zināmais Smiltenes piens pat netiek desmitniekā. Tie uzņēmumi, kas Smiltenes novadā darbojas, ir ļoti izteikti mūsu novadnieku uzņēmumi, kurus vada pietiekami izmanīgi cilvēki, tanī pašā laikā diezgan prasīgi pret sevi un apkārtējiem, īpašnieki dzīvo pie mums, paši visu būvējuši, un tādi stāsti ir vairāki. Tāpēc arī svarīgi, lai mēs kā pašvaldība šos veiksmes stāstus turpinātu stimulēt. Šobrīd pilsētā rekonstruējam 20 ielas, būvējam 12 lauku ceļus, vairāk nekā 40% no pašvaldības budžeta tērējot infrastruktūrai, kas ir novadiem absolūti netipiski, jo parasti lielākā sadaļa ir izglītība un vēl citas lietas. Infrastruktūrai tā ir milzīga summa, un pēdējos 4 – 5 gados šos izdevumus izdevies pieaudzēt no 13 līdz 40%.

Cenšamies darīt daudzas lietas – ceļus, ielas, ūdeņus, kanalizācijas, no kurām sagaidām atdevi ilgtermiņā. Šobrīd būvējam arī ražošanas ēku – 850 m2 angāru, kuru izīrēsim uzņēmējiem, lai veicinātu ražošanu, nupat nodevām ekspluatācijā daudzdzīvokļu māju ar 8 vienistabas, 8 divistabu un 8 trīsistabu dzīvokļiem – drīzumā gaidāma īres tiesību uz 5 gadiem izsole. Galvenais noteikums, lai īrnieks strādātu Smiltenes novada uzņēmumā vai būtu te deklarēts. Vajadzīgs tikai savs dīvāns un ledusskapis – pārējais būs uz vietas.

No jauna uzbūvēts ugunsdzēsēju depo, pērn nodevām arī stadiona tribīņu ēku ar 250 apjumtām skatītāju vietām, bet šajās dienās esam uzsākuši rakt pamatus dienesta viesnīcai pie Smiltenes vidusskolas blakus rekonstruētajiem basketbola laukumiem. Apstiprināts projekts iekštelpu rekonstrukcijai Smiltenes Sarkanā Krusta slimnīcā, kurā tagad ir pansionāts ar 55 vietām, kā arī darbojas ģimenes ārstu privātprakses un iespējams veikt rentgena uzņēmumus vai asins analīzes, bet nelielas ginekoloģiska rakstura operācijas veic dakteris Lapiņš. Kaut arī šobrīd nav valsts slimnīcas statusa, taču ir izdevies saglabāt, ka šajā vēsturiskajā ēkā, kuru savulaik cēlis firsts Līvens, viss notiek.

Kas vēl tiek darīts sociālo problēmu risināšanas labā?

Iepriekšējā periodā bijām pilotpašvaldība reemigrācijas jomā, šīs programmas ietvaros novada mājaslapā esam apkopojuši nekustamos īpašumus, kurus pārdod pašvaldība vai privātie. Ieejot sadaļā Atrodi mājas Smiltenes novadā, var atrast šos īpašumus un sazināties ar saimniekiem, lai īrētu vai iegādātos. Tāda pati mums ir investīciju objektu karte, kurā meklēt pa novadu izkaisītās teritorijas, kurās iespējams uzsākt uzņēmējdarbību. Kustība ir sākusies, piemēram, kāda meitene aizbrauca apraudzīt vienu no īpašumiem, konstatēja, ka pilnīgs grausts, bet tik labā vietā, ka tā māja aizgāja un iegūs otru dzīvību, pateicoties vietai, no kuras paveras brīnišķīga ainava. Un šādā veidā atgriezušās vairākas ģimenes, uzsākot dzīvot un strādāt šeit.

Jaunajām ģimenēm svarīga ir bērnudārzu un skolu pieejamība…

Bērnudārzs Smiltenē ir ļoti labā līmenī, uzcelts pilnīgi no jauna, apkārt 2 ha zemes, kur bērniem rotaļāties. Pirms dažiem gadiem uzcēlām un pielāgojām vēl papildu telpas bērnudārzam, lai mazinātu rindu, tā ka faktiski rinda mums ir stipri nosacīta. Savukārt pagastos – Palsmanē, Variņos, Launkalnē, Bilskā – gandrīz vai katrā ir pa dārziņam. Pagājušajā gadā novadā piedzima 136 bērni, tiesa – aizgājēju bija par 9 vairāk. Visu laiku ar jaundzimušajiem turamies robežās no 130 līdz 150.

Esmu dzirdējis, ka Smiltene kopā ar Beverīnas novadu izstrādājot zīmolu – vai tas nozīmē, ka ņemsiet atpakaļ Trikātu vai visu Beverīnas novadu?

Kopā esam vienā projektā, bet veidojam katrs savu zīmolu. Par reformu esam nākuši klajā ar vēstījumu, ka esam atvērti sarunām par novada paplašināšanos un vēlamies, lai reforma, ja tā notiks, nebūtu sasteigta un būtu pārdomāta. Ļoti būtiski ir nemelot sabiedrībai par to, ka pēkšņi kaut kas varētu kļūt labāk, tuvāk vai sasniedzamāk – es to neredzu, jo, apvienojoties ar vienu vai otru, tam cilvēkam, kas dzīvo lauku viensētā, tas pakalpojums uz māju neatnāks, viņam tāpat būs kaut kur jābrauc, lai to saņemtu.

Mūsu doma ir balstīties uz sasniedzamību, līdzīgi kā mums šobrīd, ko pozitīvi jūtam un novērtējam, ka Smiltene ir mūsu novada centrā un faktiski līdz tālākajam pagasta ciemam mums ir 26 km – tās ir 20 minūtes ar automašīnu. Uz visiem pagastu centriem varam aizbraukt pa asfaltētu ceļu, un tie ir tādi labi priekšnosacījumi tam, ka cilvēki to centru atzīst un brauc uz turieni pēc pakalpojumiem.

To mēs šobrīd varam redzēt, ka Baznīcas laukumā vienalga kurā dienā būs pagrūti atrast, kur nolikt auto. Centrs visu laiku ir aktīvs, tas ir labi, un to mēs nekādā veidā nevēlamies pazaudēt, un, raugoties, ko mēs vēlamies nākotnē, esam savā veidā piesardzīgi. Skaidrs, ka esam gatavi runāt par teritorijas paplašināšanos, bet tanī pašā laikā vajadzīga savstarpēja sapratne par fundamentālām lietām. Gaisa pilis nevienam īsti solīt nevaram, taču varam stāstīt tos principus, pēc kādiem šobrīd dzīvojam un pēc kādiem labprāt vēlētos arī tanī jaunajā teritorijā dzīvot, domājot par uzņēmējdarbības veicināšanu, skolu tīkla optimizāciju un pārējām lietām, ko līdz šim esam darījuši. Rīgai priekšnosacījums bija sociālā politika un 130 miljonu dotācija Rīgas satiksmei, taču mēs nevaram atļauties ar tāda veida dotācijām aizrauties, mums jādomā, kā stimulēt, lai būtu vietas, kur cilvēkiem strādāt, jo tikai, ja būs darbavietas, šeit būs dzīvība un attīstība.

Kā notika pieminētā skolu tīkla optimizācija – esmu dzirdējis, ka ģimnāzija atkal kļuvusi par vidusskolu…

Vienā bridi sapratām, ka mums pilsētā ir trīs pašvaldības finansētas izglītības iestādes, kurās bērnu skaits bija krasi samazinājies, piemēram, ģimnāzijā no 1200 Hdz 200, tāpēc jāveido viena liela skola, kurā varam daudz labāk samaksāt pedagogiem. Izdevās arī iegūt Eiropas struktūrfondus mācību vides labiekārtošanai, taču jebkura reorganizācija ir pietiekami smaga un grūta. Laikam visu mūžu atcerēšos, ka reformas laikā visi mani ģimnāzijas skolotāji atnāca uz kabinetu ar pārmetumu: Gint, tu taču biji ģimnāzists, tev ir ģimnāzista cepurīte, un tagad tu esi mūsu skolas kapracis! Bet, ja es esmu šeit un cilvēki man uzticējuši domāt tālāk un redzēt tālāk, tad man tas arī jādara. Strādājot skolā, iespējams, no iekšpuses pat grūti saredzēt to nākotni, jo bez apvienošanas ar Smiltenes centra vidusskolu ģimnāzija būtu slēgta tik un tā, bet tagad Smiltenes vidusskolā mācās vairāk nekā 800 skolēnu un tā ir viena no lielākajām vidusskolām Vidzemē, un ar katru dienu vairāk saprotam, ka šis solis bija pareizs.

Šobrīd vēsturiskajās Smiltenes ģimnāzijas ēkās esam nojaukuši starpstāvu, tur gaidāmi milzīgi būvniecības darbi, tiek rakti pamati trīsstāvu dienesta viesnīcai, kurai līdz šī gada beigām jābūt gatavai, bet mācību korpusam -nākamgad. Līdz Smiltenes pilsētas 100 gadu jubilejai, kurn atzīmēsim nākamgad, mums ir vairākas lietas, kuras plānojam pabeigt, tostarp Vecā parka rekonstrukciju 19 ha platībā. Šogad jāsāk tīrīt Vidusezeru, Vecajā parkā ir arī pilsētā vecākie kanalizācijas kolektori, kuri jānomaina.

Kā norit kultūras dzīve -režisors Māsēns sūdzas, ka Tautas teātrim trūkstot jauno aktieru…

Māsēna kungs ir mūsu lepnums, kas daudzas izrādes un to aktierus aizvedis līdz godalgotām vietām, taču jāteic, ka visa izvēle ir viņa rokās – vairāk nekā 800 audzēkņu vidusskolā, vairāk nekā 800 – arī tehnikumā, atliek vien pārliecināt, ka teātris – tas ir forši.

Esam izteikti lieli dziedātāji un dejotāji – pagājušā gada Dziesmu svētki to pierādīja, jo tas procents pēc iedzīvotāju skaita, kas aizbrauca uz svētkiem, bija milzīgs, paspējām arī visiem sašūt tērpus.

Kopējā pašvaldības darbā pagājušā gada nogalē uztaisījām funkciju auditu vairāk nekā 200 darbiniekiem, kam divu nedēļu garumā bija katru stundu jāraksta, ko dara, kur iet, kādu dokumentu gatavo. Tagad, vadoties no funkciju audita rezultātiem, varam optimizēt slodzes un, pārdalot finansējumu, pacelt algu tiem, kuri dara vairāk.

Kā pats atpūties, kad nav jāvada novads?

Neesmu varējis atrast sev kaut ko citu, izņemot motosportu. Šogad nobraucu visu Latvijas čempionātu skijoringā, un tas ir tas, kas man patiesi atbrīvo domāšanu, jo esmu mēģinājis skriet, slēpot, braukt ar riteni, taču uz moca jādomā tikai par trasi – tiklīdz domā ko citu, tā ir kritiens. Tāpēc sieva, kad pārrodos pēc darba tāds uzvilkts un par kaut ko satraucies, marī parasti saka – nu, aizej, pabrauc ar moci!

Fakti:

  • Smiltenes novads izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Smiltenes pilsētu un astoņus apkārtējos pagastus -Smiltenes, Blomes, Brantu, Launkalnes, Variņu, Palsmanes, Grundzāles un Bilskas.
  • Administratīvais centrs – Smiltenes pilsēta.
  • Smiltenes novada kopējā platība: 946,1 km2.
  • Iedzīvotāju skaits – nepilni 13 tūkstoši, 41% no novada iedzīvotājiem dzīvo Smiltenē.
  • Attālums no Latvijas galvaspilsētas Rīgas – 132 km, no Igaunijas robežas – 40 km, no Valmieras – 33 km, no Cēsīm – 44 km.
  • Robežojas ar Strenču, Valkas, Apes, Gulbenes, Raunas, Beverīnas, Vecpiebalgas un Priekuļu novadu.
  • GINTS KUKAINIS: «Labi saprotos ar Jāni Baiku, laikam tāpēc, ka abi par domes priekšsēdētājiem kļuvām vienā dienā – 2014. gada 3. novembrī.»
  • JAUNĀ daudzdzīvokļu maja Daugavas ielā.

 

Slider