2021. gada 8. jūn.
A- A A+
Viegli lasīt

Prezentētas industriālās simbiozes un bioekonomikas biznesa modeļu labās prakses

Maija nogalē divi Interreg Baltijas jūras reģiona programmas projekti “BIS – Baltijas industriālā simbioze” un “BalticBiomass4Value” sadarbībā ar Ziemeļvalstu Ministru padomes birojiem Baltijas valstīs rīkoja vebināru par industriālās simbiozes* un bioekonomikas biznesa modeļu labo praksi. Pasākumā tika prezentēts arī  biznesa modeļu labās prakses piemērs Latvijā – SIA “Aloja-Starkelsen” pieredze ilgtspējīgā bioloģisko produktu un sastāvdaļu ražošanā un ražošanas blakusproduktu pārstrādē.

Ziemeļvalstu rūpniecības inženierijas un vadības eksperts no Norrum Oy Juka Teras (Jukka Teräs) (Somija) atklāja pasākumu ar ieskatu industriālās simbiozes attīstībā un starpvalstu sadarbības nozīmē šajā jomā.

Pasākuma pirmās daļas laikā Trendelāgas apgabala padomes pārstāvis Pērs Ēriks Soras (Per Erik Sørås) (Norvēģija) iepazīstināja ar BIS projekta ietvaros sagatavotiem rīkiem, kas palīdzētu jaunajiem dalībniekiem attīstīt industriālo simbiozi. Tad Papīra provinces pārstāvis Magnus Persons (Magnus Persson) (Zviedrija) dalījās pieredzē dzīvo laboratoriju organizēšanā, kas ir BIS projekta koprades aktivitātes, lai demonstrētu un pārbaudītu resursu plūsmu kopā ar materiāliem un ieinteresētajām pusēm reālās dzīves kontekstā. Šiem ievadiem sekoja Lisbetas Randersas (Lisbeth Randers) prezentācija par Kalundborgas simbiozes (Dānija) darbību un Gdaņskas Tehnoloģiskās universitātes ekspertu Beātes Šatkovskas (Beata Szatkowska) un Jana Hupkas (Jan Hupka) (Polija) prezentācijas par bioloģiski noārdāmās plastmasas un jūras piesārņojuma pārvaldību.

Pasākuma otrā daļa bija veltīta bioekonomikas biznesa modeļu labajām praksēm, kuras prezentēja Halmstadas universitātes eksperts Henriks Bārts (Henrik Barth) (Zviedrija). Tie ir modeļi, kas izstrādāti projekta “BalticBiomass4Value” ietvaros, lai palīdzētu uzņēmējiem un bioekonomikas nozares pārstāvjiem novērtēt savas darbības atbilstoši labajai praksei un attiecīgi tās pilnveidot. Piedāvātās bioekonomikas biznesa modeļu labās prakses ilustrēja vairāki runātāji – Vācijas piemēru par uzturvielu atgūšanu no digestāta prezentēja Saša Hermus (Sascha Hermus) no 3N Kompetences centra, un Latvijas piemēru par SIA “Aloja-Starkelsen” bioloģisko funkcionālo sastāvdaļu izstrādi un ilgtspējīgas ražošanas praksi prezentēja Jānis Garančs. SIA “Aloja-Starkelsen” nodrošina saražotās kartupeļu cietes blakusproduktu (gremzdu un kartupeļu sulas) izmantošanu biogāzes un bioloģiskā mēslojuma, kā arī lopbarības ražošanai, nodrošinot slēgta cikla kartupeļu pārstrādi. Vienlaikus tiek intensīvi meklēti tehnoloģiskie risinājumi ekonomiski izdevīgai blakusproduktu pārstrādei ar vēl augstāku pievienoto vērtību. Runājot par augstas pievienotās vērtības produktu inovācijām, J. Garančs īpaši uzsvēra uzņēmuma pieredzi izstrādājot bioloģisko pelēko zirņu proteīnu, tā funkcionālās un uzturvērtības priekšrocības un tā plašās izmantošanas iespējas dažādu produktu, kā piemēram vegānā saldējuma vai siera analogu, ražošanā.

Pilnas runātāju prezentācijas (angļu valodā) var apskatīt šeit.

* Industriālā simbioze ir process, kurā rūpnieciska procesa atkritumi vai blakusprodukti kļūst par cita ražošanas procesa izejvielām. Šīs koncepcijas pielietošana ļauj daudz ilgtspējīgāk izmantot materiālus un veicina aprites ekonomikas izveidi.

Par projektu “BalticBiomass4Value”

 

Projekts “Biomasas vērtību ķēdes attīstība Baltijas jūras reģionā (BalticBiomass4Value)” tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona sadarbības programmas 2014.-2020. gada ietvaros. Tā īstenošanā iesaistījušies 17 partneri no 8 valstīm, to skaitā Vidzemes plānošanas reģions.

 

Projekta mērķis – pilnveidot Baltijas jūras reģiona publiskā un privātā sektora organizāciju un uzņēmumu kapacitāti biomasas vērtību ķēdes resursu ilgtspējīgā un ekonomiski efektīvā izmantošanā un pārvaldībā, sekmējot augstas pievienotās vērtības produktu un atjaunojamās enerģijas risinājumu attīstīšanu un resursu pārvaldības modeļu uzlabošanu. Tāpat ar projekta aktivitātēm plānots uzlabot BJR valsts un privātā sektora dalībnieku spēju ražot bioenerģiju videi draudzīgākā un ekonomiski izdevīgākā veidā, izmantojot jaunus biomasas avotus (galvenokārt bioloģiskos atkritumus) enerģijas ražošanai, kā arī iespējas izmantot bioenerģijas sānu plūsmas augstas vērtības bioproduktiem.

 

Papildu jautājumiem: Kristaps Ročāns, projekta “BalticBiomass4Value” vadītājs Vidzemes plānošanas reģionā, [email protected].

Kalendārs







Slider