2024. gada 29. marts
A- A A+
Viegli lasīt

Sēru vēsts: Mūžībā aizgājusi Palsmanes intenātpamatskolas dvēsele ZAIGA BĒRTIŅA

No tevis tik daudz bija, ko gūt.
Tavas pēdas ir dziļas, tās nepazūd,
Mums atmiņās vēl ilgi kopā būt… 

 

01.08.1949. – 26.02.2017.

NEKROLOGS

26. februārī pēc smagas slimības 67 gadu vecumā pa Mūžības ceļu ir aizgājusi Palsmanes intenātpamatskolas dvēsele ZAIGA BĒRTIŅA.

Dzimusi 1949. gada 1. augustā Kārļa un Mildas Bērtiņu ģimenē kā jaunākais bērns, kuru ar lielu mīlestību jau gaidīja vecākā māsa Vija. Bērnība tika pavadīta Palsmanes pagasta „Bišulejās”, bet tālākās dzīves gaitas ritēja tēva celtajā mājā „Rāvijas”.

Skolas gaitas Zaiga uzsāka Palsmanes septiņgadīgajā skolā, tad mācības turpināja Smiltenes vidusskolā. Mīlestība pret darbu Zaigai ir nākusi līdzi jau no bērnības, tāpēc jau 17 gadu vecumā viņa uzsāka savas darba gaitas jaundibinātajā Palsmanes palīgskolā kā audzinātāja internātā, kurā par kurpnieku jau strādāja viņas tēvs Kārlis. Līdztekus smagajam un atbildīgajam darbam Zaiga sāka mācīties Liepājas Pedagoģiskajā Institūtā, kuru absolvēja 1975. gadā kā pamatskolas skolotāja.

Ar savu entuziasmu, sirdsdegsmi, aizrautību un priekšzīmīgumu Zaiga parādīja mīlestību pret savu darbu un skolēniem, tāpēc 1980. gadā viņa kļuva par skolas direktores vietnieci, bet jau no 1981. gada līdz 2004. gadam Zaiga bija šīs skolas direktore. Esot direktores amatā, Zaiga Bērtiņa bija ne tikai iedvesmojošais un radošais avots un ass, ap kuru ritēja visa skolas dzīve, bet arī novators, ideju ģenerators un pārmaiņu rosinātājs. 2004. gadā Zaiga nolēma atteikties no direktores amata, jo vēlējās, lai skolā tiktu ienestas jaunas vēsmas. Lai gan šis bija tas brīdis, kad viņa varēja atļauties visu savu laiku veltīt sev, Zaiga izvēlējās turpināt strādāt kā matemātikas skolotāja. Paralēli skolotajās darbam Zaiga uzņēmās pildīt arī skolas arodorganizācijas priekšsēdētājas pienākumus. Līdz pēdējam mirklim ikviens juta Zaigas lielo darba entuziasmu un atbalstu.

Zaigas mūžs pagāja skolā un  Rāvijās, pavasaros klausoties garām tekošās upītes aicinošajā čalošanā un lakstīgalu pogošanā, ļaujoties reibinošo ievu ziedu smaržai. Visu savu dzīvi Zaiga veltīja sirdsdarbam skolā un māsas Vijas bērniem – Gintai un Gatim un viņu bērniem – Lilitai un Mārcim, kuriem dāsni sniedza savu mīlestību.

2016. gada 1. augusts Zaigai  bija zīmīga diena. Tieši pirms 50 gadiem šajā dienā notika pirmā pedagoģiskās padomes sēde, kurā viņa tika pieņemta darbā jaundibinātajā Palsmanes palīgskolā kā audzinātāja internātā.

Mums prātā un sirdī Zaiga paliks kā godīgs, taisnīgs, sirsnīgs cilvēks, iejūtīga, saprotoša,  uzticama un izpalīdzīga kolēģe. Mums visiem pietrūks viņas gaišā smaida un labsirdīgā humora. Viņa mums bija ne tikai kolēģe, bet arī cilvēks, kurš vienmēr ikvienu uzklausīja un atbalstīja grūtā brīdī.

Vārdi, ko viņa ir teikusi, darbi, ko viņa ir veikusi, dvēsele, ko viņa sevī nesa, dzīvos joprojām mūsu sirdīs un atmiņās. Lai gaišs un viegls ir Mūžības ceļš!

Skumju brīdī esam kopā ar Zaigas Bērtiņas piederīgajiem, draugiem un kolēģiem, viņu pāragri Mūžībā pavadot

 

Palsmanes internātpamatskolas kolektīvs