2024. gada 29. marts
A- A A+
Viegli lasīt

Smiltenes tehnikuma konventa sēde

19. oktobrī Smiltenes tehnikumā notika konventa sēde, kurā tikās pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Smiltenes un Alūksnes novadu pašvaldībām, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”, būvniecības NEP (Nozaru ekspertu padomes), Vidzemes plānošanas reģiona un Smiltenes tehnikuma, lai kopīgi lemtu par to, kā profesionālās izglītības kompetences centrā nodrošināt augstākās kvalifikācijas profesionālo izglītību ne vien pamatskolu un vidusskolu absolventiem, bet arī strādājošiem iedzīvotājiem, kas vēlas saglabāt savu konkurētspēju visa mūža garumā.

Tika pārrunātas problēmas, kas prasa steidzamāko risinājumu attiecībā uz cilvēkresursu attīstību, saimniecisko darbību un mācību procesu. Smiltenes tehnikuma pārstāvji iepazīstināja klātesošos ar iespējām, kuras skolas stratēģisko mērķu sasniegšanai pavērusi dalība dažādos projektos. Galvenā atziņa – Smiltenes tehnikumam ir visi vajadzīgie resursi, lai kļūtu par augstākās kvalifikācijas profesionālās izglītības ekselences centru ar daudzveidīgu, Eiropas darba tirgū pieprasītu, visa mūža garumā pieejamu izglītības pakalpojumu klāstu.

Konventā piedalījās: Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis, Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā Inta Šusta, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētaja pienākumu izpildītājs Guntis Karps, Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvis, Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments, būvniecības NEP (nozaru ekspertu padomes) pārstāve, SIA “Latvijas meliorācija” valdes locekle Angelika Bondare, Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins, Smiltenes tehnikuma direktors Andris Miezītis, Smiltenes tehnikuma direktora vietniece izglītības jomā Rudīte Grabovska, skolas starptautisko projektu vadītāja Inguna Avota, restorānu un viesnīcu mācību programmu vadītāja Irita Tepere, projektu vadītāja Zigeta Vīķele.

Gints Kukainis klātesošos iepazīstināja ar Smiltenes tehnikuma lomu Smiltenes novada un Vidzemes attīstībā. “Esam gandarīti par to, ka Smiltenes tehnikums aug un attīstās. To apliecina gan sagatavotā infrastruktūra un mācību vide, gan augošais audzēkņu skaits. Tāpat prieks par to, ka ir beidzies tas laiks, kad vienā novadā esošās izglītības iestādes savā starpā nevajadzīgi konkurēja. Mērķtiecīgi vēlamies iet uz to, lai ikviens skolēns pēc devītās klases izvēlas to izglītības iestādi, kurā viņš redz sev izaugsmes iespējas.”

Skolas direktors Andris Miezītis konventa locekļiem pastāstīja par līdz šim paveikto, sniedza ieskatu skolas mācību programmās un informēja par jauno audzēkņu uzņemšanas un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu rezultātiem, kā arī mācību vides modernizācijā, tehnikuma infrastruktūrā ieguldītajiem līdzekļiem un nākotnes iecerēm šajā jomā.

Konventā apsprieda skolas šobrīd lielākā projekta („Smiltenes tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa 8.1.3. “Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu” ietvaros”) īstenošanu, saskaņā ar kuru Smiltenes tehnikums rekonstruēs dienesta viesnīcu Kalnamuižā 44, būvēs manēžu jaunajai tehnikai, nākamo ceļu būvtehniķu un hidrobūvju būvtehniķu apmācībai, kā arī – ierīkos liftus Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā. Minētā projekta īstenošanai 2,1 miljons eiro piešķirts no Valsts Izglītības attīstības aģentūras pārraudzībā esošajiem Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, 0,5 miljons eiro – no ēkas siltināšanas projekta īstenošanai atvēlētajiem Ekonomikas ministrijas pārziņā esošā budžeta.  Liftu ierīkošanai ieguldīs vēl arī 130 000 eiro no skolas budžeta līdzekļiem un pašieņēmumiem.

Konventa dalībnieki pārrunāja jaunākās un tuvākajā nākotnē gaidāmās izmaiņas profesionālajā izglītībā. Šobrīd audzēkņu profesionālās kvalifikācijas eksāmenos vairs nepiedalās skolas pārstāvji. “Jauno speciālistu zināšanu, prasmju un kompetenču līmenis ir viens no rādītājiem, cik attiecīgā specialitāte ir noderīga darba tirgū. Lai vērtējums būtu maksimāli objektīvs, audzēkņus eksaminē bez to cilvēku līdzdalības, kas viņus mācījuši,” informē Inta Šuksta.

Inta Šuksta iepazīstināja ar Izglītības un zinātnes ministrijas jaunāko koncepciju attiecībā uz profesionālās izglītības kompetences centriem (PIKC). Arī Latvijā iecerēts pārņemt pieredzi, ko jau veiksmīgi īsteno Nīderlandes profesionālās izglītības iestādēs. Tur PIKC  ir ekselences centri ar daudzveidīgu mūžizglītības piedāvājumu. “Valsts budžetā naudas nekad nebūs pietiekami, tāpēc profesionālās izglītības kompetences centriem aizvien vairāk jādomā par to, kā sev nodrošināt stabilus ienākumus,” teica Inta Šuksta. “Viens no pirmajiem soļiem šajā virzienā ir pieaugušo izglītība. Tāpēc konventam visos iespējamos veidos jāatbalsta Smiltenes tehnikums, lai, izmantojot PIKC infrastruktūru, šeit varētu piedāvāt saistošas mūžizglītības programmas, kas spētu ieinteresēt ne vien vietējos iedzīvotājus, bet arī viesstudentus. Smiltenes tehnikums ir unikāls ne vien Baltijā, bet arī visā Eiropā ar savu veterinārmedicīnas mācību programmas piedāvājumu. Šajā ziņā mums patiešām ir iemesls lepoties un no sirds prieks, ka programmā ieguldītie līdzekļi tiek gudri un tālredzīgi izmantoti.”

Skolā šobrīd izsludinātāta jauno audzēkņu uzņemšana vairākās mūžizglītības programmās un tālākizglītības kursos strādājošām personām, kas vecākas par 25 gadiem. Mērķis – pavērt iespēju cilvēkiem pārkvalificēties un paaugstināt konkurētspēju darba tirgū.

Guntis Karps atzina, ka VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” labprāt saviem darbiniekiem apmaksātu divu trīs dienu kursus zināšanu atjaunošanai/padziļināšanai. “Tikai priecātos, ja Smiltenes tehnikums piedāvātu tādu iespēju.”

Konventa sēdē tika mēģināts rast risinājumu arī vairākas problēmām, kas būtiski ietekmē izglītības kvalitāti. Viena no tām – finansējuma trūkums. Lai mūžizglītības kursiem piesaistītu augsti kvalificētus pedagogus – attiecīgajā nozarē praktizējošus speciālistus, nepieciešams konkurētspējīgs atalgojums.  “Jādara viss iespējamais, lai mūsu valsts likumdošana būtu elastīgāka pret izglītības iestāžu komercializāciju,” teica Inta Šuksta.

“Ja ejam komercializācijas virzienā, tad skolai attiecībā uz saimniecisko darbību nedrīkst būt tik stingru regulu kā līdz šim. Tai ir jāļauj izmantot savas iespējas,” Intas Šukstas teikto komentēja Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis. “Savukārt, ja viss paliek kā līdz šim, tad Izglītības un zinātnes ministrijai jārod iespēja ieguldīt līdzekļus augstākam pedagogu atalgojumam.”
“Kā PIKC direktors esmu pateicīgs par 10% piemaksu pie algas profesionālās izglītības iestāžu skolotājiem, bet tas neatrisina cilvēkresursu problēmu. Pedagogu atalgojums nespēj konkurēt ar inženiera algu ceļu būves uzņēmumā,” atzina Andris Miezītis. “Taču gan būvniecības, gan transporta mācību programmās ļoti nepieciešami tieši šādi, augstas raudzes speciālisti.”

Būvniecības NEP (nozaru ekspertu padomes) pārstāve, SIA “Latvijas meliorācija” valdes locekle Angelika Bondare neslēpa: pēc divdesmit gadu pārtraukuma meliorācijas nozarē visi sertificētie speciālisti ir tik pārslogoti gan projektēšanā, gan būvniecībā, ka situāciju atrisinās tikai jaunu speciālistu izglītošana un ieiešana darba tirgū. “Nozarē nepieciešama paaudžu maiņa. Vidējais speciālistu vecums ir 60 gadi…”

Sistēmas jautājums Alsviķu struktūrvienībā

Apmēram 80 % Smiltenes tehnikuma Alsviķu struktūrvienības audzēkņu ir ar speciālām vajadzībām. “Taču – ja Pelču speciālajā internātpamatskolā šādi cilvēki pavāra palīga profesiju apgūst trīs gadus, tad Alsviķu struktūrvienībā audzēkņiem ar tādām pašām veselības problēmām minētais kurss jāapgūst gada laikā. Jo esam PIKC,” vienu no tehnikuma šā brīža sāpīgākajām problēmām pieteica A. Miezītis. “Ņemot vērā audzēkņu diagnozes, tas daudziem no viņiem var izvērsties neiespējamā misijā. “Tas ir sistēmas jautājums, Izglītības un zinātnes ministrija to risina,” skaidroja Inta Šuksta. “Svarīgi normatīvie akti, kas paredz šo cilvēku sociālo problēmu risināšanu citā veidā. Izglītības un zinātnes nostāja šajā ziņā ir – veidot Alsviķos integrētu (infrastruktūras ziņā) izglītības iestādi, struktūrvienību, kas nav tikai cilvēkiem ar speciālām vajadzībām. “

Mērķis – palielināt viesstudentu skaitu
Smiltenes tehnikuma starptautisko projektu vadītāja Inguna Avota dalījās pieredzē, tehnikumā realizējot vairākus “Erasmus+” projektus. Ar to atbalstu skolai piesaistīti vairāk nekā 1,5 miljoni eiro. Tehnikums nodrošina ne vien savu un Alsviķu teritoriālās struktūrvienības audzēkņu un darbinieku profesionālo pilnveidi ārzemēs, bet arī aktīvi uzņem viesstudentus. Tas rosinājis kapacitātes palielināšanu, skolas atpazīstamību ne vien kaimiņu republikās, bet arī Itālijā, Spānijā, Portugālē un citās Eiropas valstīs. Iesākti vairāki stratēģiskās partnerības projekti. Ja viss izdosies kā iecerēts, viesstudentu būs vēl vairāk.

Sāpīgie jautājumi
Arī Smiltenes tehnikums – skola ar augošu audzēkņu skaitu piedzīvo tās pašas grūtības, ko citas Latvijas profesionālās izglītības iestādes. Pēdējos gados PIKC attīstību nopietni bremzē mainīgie noteikumi attiecībā uz mācību programmām. Līdz pat augusta vidum nebija zināms, kādās specialitātes varēs izsludināt jauno audzēkņu uzņemšanu Jauniešu garantijas programmā. “Skolēns paņem akadēmisko gadu, bet neviens viņam nevar droši apgalvot, ka atgriežoties, varēs mācības turpināt. Jo šāda kursa var arī vairs nebūt,” atzīst A. Miezītis. “Darba devēji, pieņemot skolas jauniešus praksē, nereti žēlojas par lielajiem papīru kalniem un formalitātēm, kas jānokārto, lai tas būtu saistošs pasākums abām ieinteresētajām pusēm.“

Smiltenes tehnikums lūdza konventa locekļu atbalstu arī jautājumā par to, kā risināt  jautājumu ar skolā pieprasītām izglītības kvalifikācijām, kas vairs neparādās profesiju kartēs. Piemēram, celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķis un ēdināšanas pakalpojumu speciālists. No tehnikuma šā brīža piedāvājuma pakalpojumu nozarē profesiju kartēs palikušas tikai kvalifikācijas: pavārs un konditors, kas turpmāk atbildīs 3. kvalifikācijas līmeņa izglītības programmai. Taču gan darba devēju viedoklis, gan audzēkņu uzņemšanas rezultāti apliecina – abas minētās izglītības kvalifikācijas ir nepieciešamas gan Latvijas, gan Eiropas darba tirgū.

Vēl viens problēmjautājums, kuram risinājumu vajadzēs meklēt vēl ilgi – audzēkņi, kas ieguvuši pamata izglītību ar atšķirīgu kodu (atvieglotiem noteikumiem). “Arī ārsts uzrakstījis izziņu, ka jaunietis var apgūt 3. kvalifikācijas līmeņa profesionālās izglītības programmu, taču viņš pat nav apguvis visus pamatskolas priekšmetus,” informē Smiltenes direktora vietniece mācību darbā Rudīte Grabovska. “Lai iegūtu vidējo profesionālo izglītību, audzēkņiem jāapgūst gan profesionālie, gan vispārējie mācību priekšmeti (fizika, matemātika, ķīmija, bioloģija u.c.), kas daudziem šādiem skolēniem vienkārši nav pa spēkam. Esam spiesti viņus atskaitīt, lai nedegradētu skolas diplomu.” “Tas ir sistēmisks jautājums, par ko tiek domāts,” komentēja Inta Šuksta.

Ņemot vērā atšķirīgo vispārizglītojošo mācību priekšmetu stundu skaitu vidusskolās, ģimnāzijās un profesionālās izglītības iestādēs, konventā tika izteikta cerība, ka turpmāk, atsaucoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, tie vairs netiks publiski salīdzināti. Tas būtu tikai korekti pret profesionālās izglītības iestrādēm, kur vispārizglītojošo stundu skaits ir daudz mazāks nekā vidusskolās un ģimnāzijās.

Vēl viena problēma, ko Smiltenes tehnikums 2015. gadā pārņēma kopā ar Jaungulbenes profesionālo vidusskolu – nekustamie īpašumi, kurus Izglītības un zinātnes ministrijai saskaņā  ar Ministru kabineta rīkojumu jau pirms diviem gadiem vajadzēja nodot VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, taču tas līdz pat šim brīdim nav izdarīts. Vasarā vairākām ēkām, kas ir arhitektūras pieminekļi, noplēsts jumts… Tiek gaidīts , lai atbildību par šo un citām ar minēto nekustamo īpašumu saistītām problēmām uzņemas Smiltenes tehnikums. “Attiecībā uz šo jautājumu prasās skaidrāks Izglītības un zinātnes ministrijas redzējums par to, kā tā redz minētās teritorijas attīstību. Visticamāk, tai jāmeklē cita funkcija, bet vai tas jādara Smiltenes tehnikumam? Vai skola ar šo teritoriju var rīkoties līdzīgi kā ar citiem savā pārziņā nodotajiem īpašumiem?”

Tehnikuma direktors Andris Miezītis īsti neredz jēgu apsaimniekot teritoriju, kuru nevar izmantot izglītības procesā. “Skolas interesēs būtu šo īpašumu iespējami ātrāk  nodotu VAS “Valsts Nekustamo īpašumi” pārziņā.”

Ņemot vērā to, ka stratēģiskajos dokumentos konventā pieņemtajiem lēmumiem ir aizvien lielāka loma izglītības iestādes attīstībā, turpmāk Smiltenes tehnikumā konventa sēdes notiks vismaz reizi ceturksnī.

Baiba Vahere