Pūpols, pūpols, apaļš kā pūpols, veselību iekšā, slimību ārā! Šogad Pūpolsvētdiena iekrīt 5. aprīlī. Kaut arī Valstī ir noteikti stingri publiskās pulcēšanās aizliegumi, nevienam nav liegts Pūpolu svētdienu pavadīt mājās vai pie dabas krūts.
Latviešiem Pūpolsvētdienas galvenā iezīme ir pēršana ar pūpoliem, vēlot stipru veselību. Lūk, daži piemēri no ticējumiem –
*Pēriens ar pūpolzariem nāk par labu nopērtajam, jo tie visu nākošo gadu esot veselīgi un slimības ejot ar līkumu. Senāk Pūpolsvētdienā tika pērti ne tikai cilvēki, bet arī mājdzīvnieki, lai tie būtu veseli un izturīgi.
*Pūpolsvētdienā nevajag iet viesos, bet dienu pavadīt mājās — tad visu gadu klāsies labi.
*Tāpat Pūpolsvētdienā krāsnis esot jāiztīra no pelniem, bet pelnus vēlāk jāizkaisa laukā, kur tiks sēti un stādīti dārzeņi, jo tad tie augot ļoti raženi.
*Pūpolsvētdienas rītā jāmeklē tuvākais strauts, kur noskalot seju, jo ticējums saka, ka tad skaistums būšot garantēts visu gadu, turklāt nenākšot miegs.
*Lai pūpolzariem būtu ticējumos piedēvētās maģiskās īpašības, tad tie jālauž pūpolsvētdienas agrā rītā tieši saullēktā (AS “Latvijas Mediji” 2020, ER).
Novēlam priecīgu un svētīgu Pūpolu svētdienu!
Informāciju sagatavoja
Alise Lilientāle
Smiltenes novada KC mākslinieciskā vadītāja
Foto: Agita Ļeļeva 2018
