2024. gada 29. marts
A- A A+
Viegli lasīt

Vokālās kamermūzikas vakars Smiltenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā

Sestdien, 6. oktobrī, plkst. 17.00 Smiltenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā izskanēs vokālās kamermūzikas koncerts „Tēvzemes noskaņas”, ievadot koncertu ciklu vairākos Latvijas dievnamos, kas noslēgsies novembra vidū un veltīts Latvijas valsts simtgadei. Šajos koncertos mirkli pakavēsimies mūsu valsts un tautas likteņgriežos, kas nav iedomājami bez dievišķās klātbūtnes. Savukārt tēvzeme kā fiziskā un garīgā telpa nav iedomājama bez dažādām noskaņām vārda visplašākajā izpratnē, kas saistās tiklab ar dziļām un fundamentālām vērtībām, kā gluži gaisīgām, romantiskām dvēseles vibrācijām.

Programmas pamatā – Kalnciema-Klīves luterāņu draudzes ērģelnieka Dāvja Beitlera vokālās miniatūras ar latviešu dzejnieku vārdiem, kuras izpildīs vokālisti un instrumentālisti no Jelgavas puses – izcilais tenors Jānis Kurševs un vokālais ansamblis „Krastu balsis” D. Beitlera vadībā. Muzikālo programmu cauraudīs dzejas rindas, kuru autori arī ir Jelgavas un Ozolnieku puses vārda meistari – mūsu vai priekšteču laikabiedri.

Jānis Kurševs, lai gan pašlaik rīdzinieks, nācis no Lielplatones pagasta tagadējā Jelgavas novadā; studējis Latvijas Mūzikas akadēmijas vokālajā nodaļā pie Kārļa Zariņa un Anitas Garančas un Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā, bijis vokālais pedagogs Rīgas Doma kora skolā. Mākslinieks dziedājis neskaitāmos kamermūzikas koncertos, lomas operās gan Latvijā, gan ārpus tās (piemēram, Ilzes Arnes „Līsistratē”, Domeniko Čimarozas „Slepenajās laulībās”, Ādama Ores „Gundā”, Antona Rubinšteina „Dēmonā”, Georga Frīdriha Hendeļa „Akīdā un Galatejā”, Džuzepes Verdi „Falstafā” u. c.), vairākus gadus spoži sadarbojies ar Raimondu Paulu, Latvijas Radio kori, Latvijas Universitātes kori „Juventus” un daudziem citiem. Pēdējos gados J. Kurševa māksliniecisko interešu priekšplānā nostājusies garīgā un senā mūzika, kas izdziedāta gregoriskās mūzikas ansamblī „Scola Cantorum Riga”, renesanses mūzikas ansamblī „Ars antiqua Riga” un Latvijas Pareizticīgās baznīcas vīru ansamblī „Logos”, bet kompaktdiskā iedziedāta Ērika Ešenvalda „Lūkas pasija”.

Sieviešu vokālajā ansamblī „Krastu balsis” apvienojušās mākslinieces, ko vieno saistība ar Jelgavas un Ozolnieku apkārtni, un kopas darbība sakņojas Kalnciema-Klīves un Jelgavas Svētās Vienības draudzes muzikālajā draudzībā, kas dzimusi 2015. gadā. Līdz šim ar dažām pamatsastāva un nosaukuma variācijām ansamblis, izpildot gan garīgo, gan laicīgo mūziku, priecējis klausītājus daudzos sarīkojumos kā Latvijā, tā ārpus tās. Kopas nosaukumā minētie krasti ir atsauce uz Lielupes klātbūtni koncertā iesaistīto mākslinieku dzīvē, jo šī upe ar savām daudzajām pietekām plūst un zarojas Zemgales vidienē, no kurienes nāk mākslinieki un dzejas rindu autori.

Koncertā skanošās mūzikas autors Dāvis Beitlers – mūziķis, vēsturnieks, muzeju darbinieks un gleznotājs – muzikālo izglītību ieguvis kā akordeonists, izkopjot ērģeļspēli, pildīdams ērģelnieka un vokālo kopu vadītāja pienākumus draudzēs Jelgavas apkārtnē. Papildinājies kompozīcijā pie Latvijas Mūzikas akadēmijas docenta komponista Viļņa Salaka, ir Kalnciema vidusskolas himnas mūzikas autors. D. Beitlera dziesmas ar garīgiem un laicīgiem tekstiem, no kurām daudzas varētu raksturot ar jēdzienu „tautiskais romantisms”, skan kā Latvijā, tā ārpus tās – latviešu trimdas kopienā ASV un citviet; izskanējuši daudzi autorkoncerti un autorprogrammas dažādās Latvijas vietās (baznīcās, koncertzālēs; arī galvaspilsētā Rīgā), piedaloties dažādiem izpildītājiem, kuru vidū kā savulaik teju pastāvīgs koncertu dalībnieks minams, piemēram, pazīstamais dziedātājs Kārlis Ārgalis-Straumēns, kurš, D. Beitlera mūziku izpildīdams, gluži sekmīgi minis ne tikai estrādes vai šlāgermūzikas, bet arī „nopietnākas” skaņutakas. Pēdējos gados autora dziesmu uzticamākā solo izpildītāja ir Jelgavas apkārtnē (un ne tikai) labi zināmā dziedone Irēna Zaķīte, kuras burvīgo soprānu ansambļa „Krastu balsis” sastāvā dzirdēsim arī koncertā Smiltenes dievnamā.