2019. gada 22. nov.
Viegli lasīt

Zemessardzes orķestris un Spānijas militārā orķestra ansamblis koncertēs Rīgā, Kuldīgā un Smiltenē

No 3. līdz 9. septembrim Latvijā viesosies Spānijas Operacionālo kaujas nodrošinājuma spēku orķestra ansamblis, lai sadarbībā ar Zemessardzes orķestri sniegtu Latvijas armijas un Neatkarības kara simtgadei veltītus koncertus Rīgā, Kuldīgā un Smiltenē.  

5. un 6. septembrī Spānijas Operacionālo kaujas nodrošinājuma spēku orķestra ansamblis sniegs koncertus skolēniem Kuldīgas Kultūras centrā un Rīgas Mežciema pamatskolā.

7. septembrī plkst. 18.00 Smiltenes pilsētas Kultūras centrā notiks Zemessardzes orķestra un Spānijas Operacionālo kaujas nodrošinājuma spēku orķestra ansambļa kopīgs koncerts.

8.septembrī no plkst.12.00 Zemessardzes orķestris un Spānijas Operacionālo kaujas nodrošinājuma spēku orķestra ansamblis uzstāsies Tēva dienas pasākumā Rīgā, Brīvības pieminekļa laukumā un Vērmanes dārzā.

Spānijas Operacionālo kaujas nodrošinājuma spēku orķestra ansamblis

Spānijas Operacionālo kaujas nodrošinājuma spēku orķestra ansamblis

Koncertu programmā iekļauta latviešu un spāņu oriģinālmūzika un tautas dziesmu aranžējumi. Turpinot Zemessardzes un Zemessardzes orķestra tradīcijas, ieeja koncertos – bez maksas.

Spānijas Operacionālo kaujas nodrošinājuma spēku orķestris ir dibināts 1875. gadā kā Zamoras 29. kājnieku pulka orķestris. Kopš tā laika tas vairākkārt mainījis nosaukumu, līdz 2010. gadā pievienots Spānijas Operacionālo kaujas nodrošinājuma spēkiem. Orķestris piedalās gan militārās parādēs, gan bagātina Spānijas kultūras dzīvi ar koncertiem koncertzālēs un teātros, gan arī uzstājas skolās un pansionātos, tādējādi stiprinot saikni starp bruņotajiem spēkiem un sabiedrību. Akoruņas  pilsētā bāzētais orķestris savā darbībā aptver Spānijas Ziemeļrietumu daļu. Orķestri vada kapteinis Ivans Rodrigezs Armans, un tajā spēlē 30 mūziķi. Latvijā viesosies orķestra ansamblis 12 cilvēku sastāvā.

Zemessardzes orķestris dibināts 2011. gada 1. novembrī. Orķestra uzdevums ir Zemessardzes popularizēšana sabiedrībā, kā arī Zemessardzes un Nacionālo bruņoto spēku ceremoniju muzikālā noformēšana. Pastāvēšanas gadu laikā Zemessardzes orķestris ir piedalījies arī dažādu pilsētu svētkos un sabiedriskos pasākumos. Zemessardzes orķestris koncertējis arī Lietuvā, Igaunijā, Somijā, ASV un Kanādā, sadarbojas ar Zemessardzes kori “Stars”, populāriem solistiem, kā arī ar Mičiganas gvardes 126. armijas orķestri un Kanādas Bruņoto spēku Centrālo orķestri.

Spānija ir viena no NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā dalībvalstīm. Daudznacionālo kaujas grupu Latvijā vada Kanāda, un to veido aptuveni 1400 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Spānijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā, piedaloties mācībās kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt un drošības vides izaicinājumiem.

Jau ziņots, ka 7. janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi, kas norisināsies šogad un 2020. gadā. Pasākumi notiks hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.

1918.gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.

Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919. gada 11. novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.

1919.gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.

Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.

Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100.gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietnē www.mil.lv  sadaļā “Latvijas armijai 100”.

 

Informāciju sagatavoja:
Inga Meijere
Latvijas Republikas Zemessardzes štāba
Vadības grupas
Sabiedrisko attiecību speciāliste
E-pasts: inga.meijere@mil.lv

Kalendārs

Youtube

Slider