2019. gada 18. jūl.
LV Latviešu
Viegli lasīt

Kultūras iestādes

Kultūra – plašākā jēdziena izpratnē ir cilvēku un cilvēces visu sasniegumu kopums, forma un veids, kas caurstrāvo jebkuru cilvēcisku darbību un esamību. Kultūra ietver sabiedrībā atzītas vērtības, toleranci, indivīdu un sabiedrības ārējo un iekšējo orientāciju, ticību, radošu garu un intereses.

Kultūras saglabāšanas un attīstības pamats ir valoda, folklora, paražas, rituāli, tradīcijas, zināšanas un izglītības process, daudzveidība un interese par citām kultūrām, kā arī laikam atbilstošs radoša darba produkts. Šaurākā jēdziena izpratnē kultūra ir mākslas, arhitektūras, mūzikas, literatūras un citu radošo izpausmju kopums.

Smiltenes novadā valsts noteikto funkciju – rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību, veic Smiltenes novada Kultūras pārvalde un tās pārraudzībā un pakļautībā esošās iestādes un struktūrvienības:

  • Smiltenes pilsētas Kultūras centrs;
  • Smiltenes novada bibliotēka (ar apakšstruktūrām).
  • Tūrisma informācijas centrs,
  • Smiltenes novada muzejs;
  • Blomes tautas nams,
  • Variņu tautas nams,
  • Launkalnes tautas nams,
  • Bilskas pagasta Birzuļu tautas nams,
  • Grundzāles kultūras nams,
  • Palsmanes kultūras nams,
  • Bilskas kultūras darba organizators,
  • Brantu un Smiltenes pagastu kultūras darba organizators.

Kultūras pārvaldes darbības mērķi ir:

  • Attīstīt kultūras un tūrisma iestādes un struktūrvienības, kā daudzfunkcionālas un kvalitatīvas kultūras un tūrisma pakalpojumu sniedzējas, kas dod ieguldījumu daudzveidīga un sabiedrības aktīvai līdzdalībai pieejama kultūras, tūrisma un mūžizglītības procesa veidošanā;
  • Nodrošināt tautas mākslas un kultūras vērtību radīšanu, saglabāšanu, izkopšanu un jaunrades procesu attīstīšanu Smiltenes novadā un Smiltenes pilsētā;
  • Sekmēt līdzsvarotu kultūras procesu attīstību un kultūras pieejamību Smiltenes novadā, nodrošinot iedzīvotājiem tiesības uz kvalitatīvu dzīves telpu.

Kultūras pārvalde izstrādā nolikumus, metodiskos norādījumus, lielu uzmanību vēršot speciālistu tālāk izglītībai, kā piemēram, – Gruzdova režisoru skola, iekšējās komunikācijas vadīšana, lietišķā etiķete, cilvēkresursi un nodarbinātība, kultūras pasākumu organizēšanas praktiskie pasākumi, sekmīga kultūras projektu vadība un finansējuma piesaiste, Profesionālā izdegšana, tās novēršanas iespējas u.c.

Smiltenes novada kultūras nozares prioritāte ir latviskā identitāte un Dziesmu un Deju svētku tradīciju saglabāšana. Smiltenes novads ir viens no latviskākajiem novadiem ne tikai iedzīvotāju sastāva, bet arī latviskās identitātes un piederības izjūtas nostiprināšanas ziņā.

Smiltenes novads ir vieta, kur ir spoži svētki un neticama uzdrīkstēšanās. Vieta, kur ir izcili talantīgi cilvēki un kuri līdzdarbojas kultūras procesos, tādējādi pilnveido sevi, Latviju un Eiropu.

Kultūras tradīcijas Smiltenes novadā tiek godātas caur vienmēr aktīvu kultūras dzīvi – tautiskām dejām, koru dziedājumiem, aktiermākslu un amatniecību. Šobrīd novadā kopumā darbojas 42 dažādi amatiermākslas kolektīvi, kuros iesaistījušies vairāk kā 720 dalībnieki. Aktīvā iedzīvotāju iesaistīšanās amatiermākslā būtiski nostiprina iedzīvotāju latvisko identitāti, nodrošinot Vispārējo Dziesmu un Deju svētku tradīciju saglabāšanu.

Deju māksla – Smiltenes pusē vienmēr valdījis dejotprieks. To apliecina lielais tautisko deju kolektīvu skaits ar senām tradīcijām. Šodien novadā aktīvi darbojas vairāk kā 10 tautisko deju kolektīvi, vairākas mūsdienu deju grupas, senioru Eiropas deju kolektīvi, kā arī līnijdeju kolektīvi. Smiltenes novads var lepoties ar radošiem un talantīgiem dejotājiem, kuri godā latviešu tautas deju, dziesmu un tautas tērpu kultūru. 

Tautisko deju kolektīvi: JDK “Buki” un VPDK “Ieviņa” Smiltenes pilsētas kultūras centrā, JDK “Atspērines” Blomes, VPDK “Sanācēji” Smiltenes, JDK “Riedēni” un VPD “Rieda” Grundzāles, VPDK “Cīrulis” Palsmanes un VPDK “Varis” Variņu pagastā.
Senioru deju grupas: “Papardes” Blomes, “Vējiem līdzi” Brantu, “Smiltesele” Smiltenes un deju grupa Palsmanes pagastā.
Līnijdeju grupas: “Kantrī ritmi” Brantos, “Forever live” Smiltenes, “Let`s dance” Palsmanes un “Spriksteles” Variņu pagastā.

Koru māksla – Smiltenes kultūras dzīve izsenis bijusi bagāta ar kora dziedāšanas tradīcijām. Šobrīd aktīvi darbojas jauniešu jauktais koris „Lido”, kas ir viens no labākajiem jauniešu koriem Latvijā. Jauktais koris „Vidzemīte” darbojas kopš 1981. gada un savas darbības laikā piedalījies visos Dziesmu svētkos Rīgā, tuvākā apkaimē, kā arī uzstājies ārvalstīs. Jauktais koris „Pakalni” veiksmīgi darbojas kopš 1995. gada, piedalījies XXVII, XXIII, XXIV Latvijas Deju un dziesmu svētkos, vairākkārt uzstājies ārvalstīs. Nopelniem bagāts ir arī senioru jauktais koris „Mežābele”, savukārt 2018.gadā darbu uzsāka Smiltenes pilsētas Kultūras centra jauktais koris “LidoJums”. 

Amatierteātri – teātra mākslai Smiltenes novadā ir sena vēsture. Pirmās teātra izrādes notika 1870. gadā, lomās iejutās vietējie skolotāji un lauku saimnieki. 1945. gadā darbu sāka kultūras nama drāmas ansamblis, no kura 1966. gadā izveidojās Smiltenes Tautas teātris, kas ir Smiltenes novada lepnums un gods. Amatierteātru kolektīvi aktīvi darbojas gandrīz katrā pagastā – „Cik Jaudas” Grundzāles, „Mēris” Bilskas, „Nenolaid rumpi” Blomes, „Randiņš” Palsmanes un “Sandals” Brantu pagastā. 

Vokālie ansambļi –novadā darbojas 6 vokālie ansambļi: Grundzāles pagasta „Vienkārši prieks”, „Undīnes” Smiltenes pagastā, „Sabalsis” Bilskas pagastā, “Anemones” Launkalnes pagastā, “Ieklausies” un “Herakleum” Blomes pagastā.

Folkloras kopa – Smiltenes pilsētas Kultūras centra folkloras kopa “Rudzupuķe”. Piedalās vietēja un starptautiska mēroga festivālos, vada mičošanas, līdzināšanas, krustabu un bedību rituālus, uztur latviešu tautas tradīcijas, godus, vada un māca latvju dančus, rotaļas. Vienmēr atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir popularizēt mūsu tautas tradicionālo kultūru.

Pūtēju orķestris – ar izciliem panākumiem darbojas Smiltenes pilsētas pūtēju orķestris. Tā sastāvu veido Smiltenes mūzikas skolas bijušie un tagadējie audzēkņi.

Lietišķā māksla – lai veicinātu interesi par latviešu tautas kultūras mantojuma izzināšanu, saglabāšanu un vairošanu, apvienotu paaudzes un dažādus sociālos slāņus, 1947. gadā tika izveidota Tautas lietišķās mākslas studija „Smiltene”, kas veiksmīgi darbojas arī šodien. Šobrīd darbojas arī Variņu pagasta lietišķās mākslas studija un Blomes pagasta rokdarbnieču un aušanas kopa “Blumenhof”. 

Smiltenes novads var lepoties arī ar vairākām Latvijā atpazīstamām un iemīļotām mūziķu grupām: „Apvedceļš”, „Mākoņstūmēji”, „Kreisais pagrieziens”, “The missing”, “Propellers”. 

Kalendārs

Youtube

Instagram

Please enter an Access Token on the Instagram Feed plugin Settings page.

Slider
Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā