2019. gada 20. nov.
Viegli lasīt

Par novadu

Ģeogrāfiskais raksturojums

Smiltenes novads izveidots 2009. gada 1. jūlijā, apvienojot Smiltenes pilsētu un 8 apkārtējos pagastus – Smiltenes, Blomes, Brantu, Launkalnes, Variņu, Palsmanes, Grundzāles un Bilskas.

Smiltenes novada teritorijas kopējā platība – 942 km2. Vislielāko platību no novada teritorijas aizņem Launkalnes pagasts – 221,3 km2, t.i., 23,5% no kopējās novada teritorijas. Vismazākā platība ir Smiltenes pilsētai – 7,2 km2, kas ir 0,8% no novada teritorijas.

Blīvums – 13 iedz./km2
Administratīvais centrs – Smiltenes pilsēta
Iedzīvotāju skaits – 12 770 (PLMP informācija 01.07.2018.), 42% novada iedzīvotāju dzīvo Smiltenes pilsētā.
Attālums no Latvijas galvaspilsētas Rīgas – 132 km, no Igaunijas robežas – 40 km.
Robežojas ar Strenču, Valkas, Apes, Gulbenes, Raunas, Beverīnas, Vecpiebalgas un Priekuļu novadiem. Karte

Smiltenes novadu šķērso galvenie autoceļi – šoseja (A2) Rīga-Veclaicene–Sanktpēterburga (Krievija) un valsts reģionālie autoceļi Valmiera–Smiltene, Smiltene–Valka, Smiltene–Gulbene, Smiltene–Strenči.

Smiltenes novada nozīmīgākie dabas resursi ir lauksaimniecības un meža teritorijas.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 36,4%. Smiltenes novada Variņu, Blomes un Smiltenes pagastos atrodas reģiona nozīmes lauksamniecības zemju areāli, kurās ir potenciāls konkurētspējīgai lauksaimniecībai.

Meži aizņem 53,3% novada teritorijas. Lielākie mežu masīvi plešas novada ziemeļu, vidus un dienvidu daļā. Ar šādu zemi bagātākie ir Launkalnes, Variņu un Palsmanes pagasti.

Lielākās ūdensteces novada teritorijā ir Abuls, Palsa, Nigra, Rauza, Vijas upe.

Lielākās ūdenstilpnes ir Lizdoles, Niedrājs, Spiciera ezeri. Novadā esošās upes, ezeri, slīpās nogāzes un salīdzinoši mazais attālums starp ezeriem ir piemērota vide ainaviskās telpas attīstīšanai. Neskartās dabas teritorijas, bioloģiskā daudzveidība ir resursi, kurus, atbilstoši pielāgojot, var izmantot pilsētas un novada lauku teritoriju ekonomiskā potenciāla palielināšanai, ekonomiskās aktivitātes veicināšanai, kā arī iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Derīgo izrakteņu atradnes Smiltenes novada pagastu teritorijās ir izvietotas vienmērīgi, katrā pagastā ir vidēji no 3 līdz 5 atradnēm. Izejvielu resursi spēj pilnīgi nodrošināt ne tikai iekšējā tirgus vajadzības, bet arī ļauj eksportēt daļu izejvielu vai no tām iegūto produkciju.

Smiltenes novads – vieta, kur augt!

Smiltenes novads ir vieta, kur dzīvot, strādāt, veidot ģimeni, mācīties, aktīvi atpūsties, kopt kultūras tradīcijas un attīstīt uzņēmējdarbību. Novadā ir pieejama visu līmeņu izglītības iespējas,  ir aktīva kultūras dzīve. Novads ir bagāts ar dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, kas dod iespēju sekmīgai tūrisma attīstībai. Reljefs, meži, parki, dabas takas un apskates objekti, dod iespēju aktīvi atpūsties un sportot.  Smiltenes novadam ir atpazīstamas tradīcijas riteņbraukšanā, autosportā, futbolā, orientēšanās sportā, vieglatlētikā, notiek vietēja un starptautiska mēroga sacensības.

Smiltenes novads ir viens no ekonomiski aktīvākajiem un straujāk augošajiem novadiem Latvijā, kā galvenos iemeslus var minēt uzņēmējdarbības attīstību un intensīvo Eiropas Savienības fondu apguvi. Pēcteritorijas attīstības līmeņa indeksa vērtējuma Smiltenes novads starp 110 Latvijas novadiem atrodas 27.vietā, ko var uzskatīt par labvēlīgu faktoru biznesa attīstībai. Novadā reģistrēti vairāk kā 1040 uzņēmumi, visvairāk pārstāvētās ekonomikas nozares ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, kokapstrāde, pakalpojumu sfēra, rūpniecība un būvniecība.

Kalendārs

Youtube

Slider