2019. gada 15. sept.
Viegli lasīt

Adopcijas procesa centrā turpmāk būs bērns

Adopcijas procesam ir jāmainās, centrā liekot bērna intereses, par to vienisprātis bija Labklājības ministrijas (LM) sociālās kampaņas “Radi ģimeni” ietvaros rīkotās diskusijas par adopcijas procesa uzlabojumiem dalībnieki – nozares politikas veidotāji, pārstāvji no Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas, ārpusģimenes aprūpes centriem, nevalstiskajām organizācijām un vecāki, kas adoptējuši bērnu nama bērnus. Patlaban LM izstrādā grozījumus iekšējā adopcijas kārtībā, kas noteiks to, kādā veidā nodrošināt iespējas bērnam satikties ar savu ģimeni, un diskusija kalpoja par pamatu, lai varētu darbu pie noteikumiem pabeigt.

 “Adopcijas procesā līdz šim ar savu vēlmi ir bijis centrā pieaugušais, nevis bērns. Ministrijas pamatuzdevumi šobrīd ir adopcijas reģistra pārveidošana par jaunu modeli, kas veicinātu bērnu un potenciālo vecāku satikšanos, tāpat būtiski ir rast iespēju nodrošināt finansējumu adoptētājiem un pielīdzināt aizbildņu finansējumu audžuģimeņu finansējumam,” uzsvēra labklājības ministrs Jānis Reirs.  Jaunajā kārtībā plānots uzmanības centrā likt bērna intereses, atbilstoši konkrētā bērna vecumposmam, veselības stāvoklim un citiem aspektiem tiks piemeklēti potenciālie adoptētāji un organizēta satikšanās neformālā vidē. Normatīvs tiek veidots tā, lai būtu iespējams izpausties un rasties dažādām bērnu un adoptētāju satikšanās formām, ko dzīvē īstenotu ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, atbalsta programma “Plecs”, bāriņtiesas. Normatīva izstrādi LM veic sadarbībā ar “Plecs” un Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociāciju.

Komentējot esošo situāciju un izaicinājumus plānoto izmaiņu kontekstā, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāja Aurika Zīvere akcentēja: “Kamēr adoptētāji atrod savu bērnu, paiet ļoti ilgs laiks, kas saistīts ar esošā normatīvā regulējuma strikto “rāmi”. Lai varētu domāt ārpus tā un bērnam atrastu ģimeni, nevis vecākam bērnu, ir jāmaina domāšana. Pēc būtības Civillikums nosaka vispārējos kritērijus, bet likumā katru dzīves situāciju un arī katra bērna dzīvesstāstu nevar ierakstīt. Katram bērnam ir nepieciešama īpaša pieeja. Tāpat adoptētājiem, kas meklē šo bērnu. Tas nav vienkāršs process, adoptētājiem ir nepieciešama drosme un uzdrīkstēšanās, jo ne katrs no vecākiem ir gatavs aiziet uz bāriņtiesu un informēt par problēmām, vai pozitīvajā gadījumā, ka ir gatavs dot ģimeni vēl vienam bērnam.  Tāpēc šim procesam ir jākļūst cilvēcīgam un pats galvenais – tam jābūt orientētam uz bērnu. Liels solis ir jau sperts un cilvēku domāšana mainās. Ja līdz šim adopcija tika uzskatīta par neaizskaramu, ar noslēpumu pasargātu,  tad šobrīd paši adoptētāji ir kļuvuši atvērtāki, gatavi runāt, viņi dalās ar savu pieredzi un problēmām.”

Adopcijas jautājums ir saistīts ar virkni stereotipu, tai skaitā, ko nozīmē būt adopcijas reģistrā. ““Adopcijas rinda”, kurā cilvēki ilgi stāv un bērni ilgi nevar atrast ģimeni, “rindas apiešana” ir jēdzieni, ko nereti maldīgi lieto adopcijas kontekstā. Tas ir adopcijas reģistrs, nevis rinda. Reģistru nevar apiet, vēl vairāk – ja cilvēks izmanto visas likumā noteiktās iespējas – viesģimene, audžuģimene, aizbildnis un adoptētājs, tā nav rindas apiešana, tās ir likumiskas tiesības, ko pieaugušie var īstenot, lai dotu mājas kādam bez vecāku gādības palikušam bērnam. Galvenās ir bērna intereses un bērnam ir svarīgi pēc iespējas drīzāk nonākt ģimeniskā vidē,” uzsver Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka.

“Jauno izmaiņu kontekstā viens no izaicinājumiem ir visiem iesaistītajiem iegūt absolūtu vienprātību, kāds ir adopcijas process bērna interesēs, definējot, kas ir bērna intereses un izvirzot izmērāmas darbības”, atzina “Plecs” vadošā eksperte Līga Tetere. Viņu papildina “Plecs” stratēģiskais vadītājs Jānis Erts: “Runājot ar bērnu nama bērniem, ir skaidrs – viņus visvairāk interesē ilgstošs aprūpētājs. Savukārt no sarunām ar uzņemošajām ģimenēm secinām, ka šis process ir krietni jācilvēcīgo – saziņa ar potenciālo adoptētāju, pieeja reģistram, kopējā procesa ilgums.”

Par neformālo tikšanos nozīmi ģimenes atrašanā bērnam stāsta “Plecs” vadošā eksperte Līga Tetere: “Adoptētāji un bērni savā ziņā līdz šim bijuši bez tiesībām – adoptētāji ir gaidījuši, ka viņiem atvedīs bērnu, bērni – ka viņiem atvedīs ģimeni. Mēs esam iniciējuši, ka bērniem ir tiesības būt aktīviem šajā procesā un adoptētājiem ir tiesības aktīvi izrādīt interesi par satikšanos, tādā veidā mainot to, ka nevis dokuments nosaka savstarpējo piemērotību, bet gan personības. Jāpiedāvā vienam otru satikt un sajust šo pirmo emocionālo impulsu, lai saprastu – vai deram kopā, vai esam uz viena emocionālā viļņa, vai esam viens otram interesanti.”

Izmaiņas adopcijas procesā norit kopsolī ar pārmaiņām institūcijās. “Bērnu nami ir kļuvuši atvērtāki, ar aktīvu brīvprātīgo kustību, īpaši Rīgā mēs to jūtam. Ministrija savos sociālās aprūpes centros ir ieviesusi neformālus pasākumus – dārza svētki bijuši Kapseļu ielā, Teikā un šodien Pļavniekos, radot iespējas bērnam satikties ar savu īsto ģimeni. Šajā procesā nāk klāt jauni spēlētāji – atbalsta centri, kas šobrīd ir jau 8 nodibināti Latvijā un vēl vairāki gaida uz statusa piešķiršanu. Ir mainījusies arī bāriņtiesu izpratne un attieksme – tās iesaistās procesā, ir pretimnākošas un atbalsta mērķi palīdzēt bērniem nonākt ģimenē,” pauda K.Ploka.

Ārpusģimenes aprūpes centru pārstāvji un diskusijas dalībnieki- adoptētāji norādīja, ka adopcija ir jāskata plašāk – saistībā ar bērna bioloģisko ģimeni, kas ir īpaši svarīgās saites un nav atraujamas no adopcijas, rosinot diskutēt par adopcijas noslēpuma jautājumu un kādā veidā bērni tiek informēti, kas viņi ir adoptēti un, kas ir viņu bioloģiskie vecāki.

Diskusijā piedalījās LM Parlamentārā sekretāre Karina Ploka, Labklājības ministra biroja vadītāja Linda Baļčūne, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas priekšsēdētāja Aurika Zīvere, Atbalsta programmas “Plecs” vadošā eksperte Līga Tetere un stratēģiskais vadītājs Jānis Erts, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja, nodibinājuma “Sociālo pakalpojumu aģentūra” Ģimeņu atbalsta centru direktore Margita Kalniņa-Laksa, Latvijas Kristīgās alianses bāreņiem valdes loceklis Kaspars Prūsis, kas vienlaikus ir adoptētājs, viens no sociālās kampaņas “Radi ģimeni” vēstnešiem Jānis, kurš kopā ar sievu pirms 10 gadiem adoptējis zēnu un šobrīd ir aizbildņi vēl vienam bērnu nama bērnam, adoptētāju un aizbildņu biedrības „Azote” valdes locekle Inese Fecere-Antipina, kas ir gan aizbildne, gan adoptētāja. Diskusiju vadīja Rīgas Stradiņa Universitātes programmas “Politika un politiskā komunikācija” vadītājs un lektora pienākumu izpildītājs Mārtiņš Daugulis.

Diskusijas ieraksts pieejams sociālās kampaņas “Radi ģimeni” Facebook lapā .

Uz 2018. gada 1. septembri adopcijas reģistrā ir ziņas par 1205 adoptējamiem bērniem, no kuriem 819 bērni ir vecumā no 10-18 gadiem un 375 bērni ar būtiskām veselības problēmām, kuriem ir grūtības atrast adoptētājus. 431 bērns no visiem adoptējamiem bērniem nepiekrīt adopcijai, savukārt par 183 bērniem adoptētājiem no Latvijas sniegta informācija vai izsniegti norīkojumi, lai adoptētāji varētu personīgi iepazīties ar bērniem. Savukārt, pēc aktuālajiem datiem, adopcijas reģistrā ir ziņas par 64 bērniem, kuri adoptēti Latvijā. No 64 adoptētajiem bērniem lielākā daļa, proti, 47 bērni ir vecumā no 0-7 gadiem. Atbilstoši LM statistikai, Latvijas adoptētāji visbiežāk vēlas adoptēt bērnus līdz 5 gadu vecumam (ieskaitot) un galvenokārt izvēlas adoptēt bērnu bez būtiskām veselības problēmām. Tomēr pārmaiņas ir jūtamas – ja pirms 10 gadiem adoptētājs galvenokārt vēlējās adoptēt bērnu zīdaini – 0 līdz 1 gada vecumam, tad patlaban atsevišķos gadījumos Latvijas adoptētājs izvēlas adoptēt lielāka vecuma bērnu, piemēram, līdz desmit gadu vecumam, kā arī bērnu ar veselības problēmām vai mazus bērnus, kuriem vēl nav noteikta precīza diagnoze.

Lai palielinātu pieejamā atbalsta iespējas uzņemošajām ģimenēm – audžuģimenei, aizbildnim, viesģimenei, adoptētājam -, no šī gada rudens tiek veidoti ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, kuru darbību nodrošinās nevalstiskās organizācijas (biedrības vai nodibinājumi) vai komersanti, saņemot finansējumu no valsts budžeta. Atbalsta centri piesaistīs jaunas uzņemošās ģimenes, nodrošinās mācības audžuģimenēm, specializētām audžuģimenēm un no 2019.gada arī adoptētājiem. Centri sniegs psihosociālo atbalstu audžuģimenēm un specializētām audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, tai skaitā ģimenē ievietotajam bērnam, veiks audžuģimenes psiholoģisko izpēti un sniegs citus atbalsta pasākumus. Atbalsta centru sniegto pakalpojumu kvalitātes izvērtēšanu un pārraudzību veiks LM. Darbu jau uzsākuši trīs biedrības “Latvijas SOS bērnu ciemata asociācija” ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri – Rīgā, Bauskā un Valmierā, divi nodibinājuma “Sociālo Pakalpojumu Aģentūras” ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri – Rīgā un Liepājā. LM apliecinājumus saņēmis biedrības ”Zvannieku mājās” ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs – Cēsu novadā, ģimenes un audžuģimenes atbalsta biedrības “DOMUS” ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs – Jēkabpilī, biedrības “Latvijas SOS bērnu ciemata asociācija” ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrs – Kuldīgā. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā šiem centriem pievienosies vēl citi, nodrošinot atbalstu visā Latvijā.

LM īsteno sociālo kampaņu “Radi ģimeni”, lai, sadarbībā ar atbalsta programmu “Plecs”, skaidrotu uzņemošās ģimenes statusus – audžuģimene, aizbildnis, viesģimene, adoptētājs, to iegūšanas procesus un atbalsta iespējas. 2017. gadā kopumā ārpusģimenes aprūpe tika nodrošināta 6669 bērniem, no tiem 2017. gada beigās audžuģimenēs vai pie aizbildņa atradās 85% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem (2016. gada beigās – 83%).  Plašāka informācija: radigimeni.lv

Informāciju sagatavoja:
Aiga Ozoliņa, Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja, 29248826, 67021581, aiga.ozolina@lm.gov.lv.

 

Kalendārs

Youtube

Slider
Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā