6. februāris ir tas brīdis, kad ziemas dienas paliek garākas un laiks sāk strauji griezties uz pavasara pusi. Tiek runāts, ka Metenis met plānus un ieceres visam gadam, tāpēc, sadarbībā ar Folkloras kopu “Rudzupuķe”, piedāvājam aplūkot dažas no svarīgākajām Meteņdienas paražām un tradīcijām.
Meteņi pēc Saules kalendāra tiek svinēti 5.-6.februārī. Svētku galvenā būtība ir prieks par pavasara tuvošanos, gaismas atgriešanos. Jaunu plānu kalšana, jaunā saimnieciskā gada sākums. Meteņos noslēdzas masku gājieni, šoreiz maskās iet meitas kā ķekatas, bet puiši kā budēļi. Vidzemes pusē ir zināmi arī Pelnu āži. Meteņa mielasta ēdienos redzama liela dažādība: cūkas galva (arājiem), cūkas kājas un aste (sējējiem), arī miežu un kaņepju plāceņi un pīrāgi.
“Meteņa mīziens” – īpaša tradīcija, raksturīga tieši Meteņiem: bērni pienāk pie klētiņas un sauc Meteni, šis parādās un izmet linu pogaļas; kamēr bērni tās lasa, Metenis uzlej tiem virsū ūdeni (simboliski -atkušņa tuvošanās, kā arī attīrīšanās no tumsas). Mūsdienās Metenis bērniem met plastmasas pogas vai konfektes un cepumus.
Īpašais rituāls pēc Meteņiem – piekarināt otram pelnu maisiņu tā, lai viņš neko nemana un nejūt. Pelnu maisiņus var izšūt ar zīmītēm, kuras nozīmē ko īpašu tieši tam cilvēkam, kuram vēlamies maisiņu piekarināt. Tieši šī Meteņu tradīcija iemieso mīlestību pret otru.
Tālā braukšana un slidināšanās no kalniņiem Meteņos tiek saistīta ar garu linu augšanu. Un ja mums būs gari lini, tad būs labs audums apģērbam, būs virves un valgi zirgiem un citiem lopiņiem.
Meteņos svarīga ir spēkošanās jeb tā saucamā lielīšanās. Viens otru gribēja pārspēt. Novēlam visiem priecīgu un saticīgu Meteņdienu!
Informāciju publicēšanai sagatavoja
Alise Seile
Smiltenes pilsētas KC mākslinieciskā vadītāja
28688101
