2019. gada 14. nov.
Viegli lasīt

Palsmanes pagasts

Foto: J.Ūdris


Palsmanes pagasta teritorija aizņem:  99,3 km2.

Iedzīvotāju skaits: 888 (PLMP dati 01.07.2018.).

Palsmanes pagasts pirmo reizi tiek minēts 1615. gadā, zviedru laikā, kad tiek nodalīts no Smiltenes pils apgabala. Mūsdienīgākā izpratnē pagasts tiek izveidots ap 1920. gadiem zemes reformas procesa rezultātā.

Teritorijai cauri plūst upes: Palsa, Vidaga, Vizla, Rauza. Apmēram pusi no pagasta kopplatības aizņem meži. 

Palsmanes pagastā īpaši aizsargājamas teritorijas ir:  dabas liegums Rauza (Natura 2000 teritorija), dabas liegums Šepka (Natura 2000 teritorija),  Palsmanes parks (dabas piemineklis).

Palsmanē darbojas trīs izglītības iestādes: Palsmanes pamatskola,
mājīga diennakts pirmsskolas izglītības iestāde un Palsmanes internātpamatskola, kura kopš 1966. gada atrodas 1880. gadā celtajā barona fon Bēra pilī,kurā mācās bērni ar īpašām vajadzībām. Pagastā ir

Palsmanes vecajā baznīcas kroga ēkā, kurai ir vairāk kā 100 gadu, jauki iekārtojies Kultūras nams, kurā dzīvo senas un interesantas tradīcijas. Vakaros te pulcējas daudzi palsmanieši un novada ļaudis. Pagastā darbojas vidējās paaudzes tautas deju kopa „Cīrulis”, kurā dejo gan lieli, gan mazi. Vēl kultūras namā savu mājvietu raduši: līnijdeju dejotāji, teātra mīļotāji un azartiskie galda spēļu spēlmaņi.

Kultūras nama telpās darbojas pagasta bibliotēka, kas nodrošina interneta pieejamību. Pagastā darbojas ģimenes ārsta prakse, Līvena aptieka, pasta nodaļa.

Pagastā atrodas interesanti apskates objekti – Palsmanes evaņģēliski luteriskā baznīca, kas celta 1817. gadā astoņstūra formā, Palsmanes muiža (internātpamatskola) un parks, Rauzas dzirnavas (šeit uzņemti fragmenti filmai „Īsa pamācība mīlēšanā”), Rauzas un Palsmanes dzirnavu ezeri, Palsmanes pagasta nams.

Pagasta teritorijā darbojas SIA “Palsmane”, kuras pamatnozares ir graudkopība piena lopkopībā. Lielākās zemnieku saimniecības, kuras nodarbojas ar piena lopkopību ir “Atvases”, “Briedīši”, “Lejasmālejas”, “Jaunpūķi”. Zemnieku saimniecība “Veccepļi” pēdējos gados veiksmīgi attīsta augļkopību. Ir izveidoti  7000 ābeļu un bumbieru dārzi. Piesaistot Eiropas savienības finansējumu, saimniecība nodrošina iegūtās ražas pārstrādi un uzglabāšanu. Zemnieku saimniecība “Lejasgrīvas ” daudzu gadu garumā nodarbojas ar kažokzvēru šinšillu audzēšanu.

 

Kalendārs

Youtube

Slider